Pētījums: Cilvēki pensijā grib saņemt vismaz 1110 eiro mēnesī

Atbildot uz jautājumu par optimālo pensijas apmēru, 51% respondentu uzskata, ka pensijai būtu jābūt vismaz 75% no esošajiem ienākumiem, bet gandrīz trešdaļa jeb 27% cilvēku sacījuši, ka pensijas vecumā vēlētos saņemt vairāk nekā šobrīd. Pensijas apmēru no 800 līdz 1200 eiro mēnesī minējuši 31% cilvēku, bet 28% respondentu uzskata, ka pensijas apmēram būtu jābūt lielākam par 1200 eiro mēnesī.

Kopumā vairāk nekā trešdaļa aptaujāto jeb 34% nākotnē sevi redz kā sociāli aktīvus cilvēkus, kuri izbauda visu to, kam šobrīd neatliek laika. Turklāt pēdējo trīs gadu laikā iedzīvotāji šajā ziņā kļuvuši daudz optimistiskāki — redzējums par sevi kā sociāli aktīvu cilvēku kopš 2018.gada ir pieaudzis par 12 procentpunktiem.

Vēlmi būt sociāli aktīviem apliecina arī skats par darba gaitu turpināšanu. 28% cilvēku uzskata, ka vecumdienās turpinās strādāt paši savam priekam, bet 27% domā, ka nāksies strādāt, lai nosegtu visus izdevumus. 

Taču gandrīz trešdaļa respondentu jeb 28% domā, ka zemu ienākumu dēļ vecumdienās nāksies dzīvot pieticīgi. Visaugstākais «pesimisma» procents attiecībā uz ienākumiem vecumdienās ir iedzīvotājiem no 50 līdz 64 gadiem (tā uzskata 35%), bet lielākais optimisms valda tā saucamās tūkstošgades paaudzes vidū (21-34 gadi).

Novērtējot to, kā cilvēki gatavojas aktīvām un piepildītām vecumdienām, redzams, ka pēdējos gados ir pieaudzis uzkrājumu veidotāju skaits. Šādus uzkrājumus (neatkarīgi no obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām) veido 54% respondentu. 

Visbiežāk jeb 28% gadījumu cilvēki regulāri veic iemaksas pensiju trešajā līmenī, bet 20% norādījuši, ka viņu uzkrājums būs nekustamais īpašums. Vēl 23% respondentu norādījuši, ka nekādus uzkrājumus neveido un pilnībā paļaujas uz valsts pensiju — kopš 2018.gada šis rādītājs sarucis par 16 procentpunktiem.

Vairāk nekā puse jeb 55% cilvēku ir pārliecināti, ka pilnvērtīgām vecumdienām ir iespējams sakrāt, un vairāk nekā trešdaļa cilvēku domā, ka optimālais krāšanas laiks ir 20 līdz 30 gadi.

Vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku labprāt strādātu arī pensijas vecumā — tā atbildējis 71%. Visvairāk cilvēkus motivē turpināt darbu tas, ka tā viņi saglabātu sociālos kontaktus un būtu apritē (36%). Tiesa, savas darba gaitas viņi redz kā nepilna laika darbu. Kā otrs nozīmīgākais motivācijas faktors ir nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem (20%), bet trešais ir apmierinātība ar esošo darbu (18%).

Savukārt, runājot par pensionēšanās vecumu, 61% cilvēku gribētu doties pensijā pirms 65 gadu vecuma un tikai 15% cilvēku šķiet, ka pašlaik noteiktais pensionēšanās vecums ir optimāls.

Ceļošana (65%) un veselības aprūpe (50%) ir divas galvenās pozīcijas, kam iedzīvotāji vēlētos tērēt pensijas līdzekļus. Salīdzinoši liela daļa gribētu atļauties arī tēriņus savu bērnu un mazbērnu vajadzībām, kultūras un atpūtas pasākumiem, kā arī savam hobijam. Salīdzinot ar 2018.gadu, ir pieaugusi cilvēku vēlme vecumdienās vairāk līdzekļu atvēlēt pašiem sev — skaistumkopšanai un labsajūtai, kā arī veselībai un kultūras baudīšanai.

Savukārt, novērtējot to, kādām vajadzībām naudas, visticamāk, pietiks, kā piecas galvenās izdevumu pozīcijas pētījumā tika minētas veselības aprūpe (63%), tēriņi bērniem un mazbērniem (43%), kultūras pasākumi un atpūta (40%), ceļojumi (38%), kā arī dažādi pasākumi ģimenes un draugu lokā (37%). Pēdējo gadu laikā pieaugusi pārliecība, ka vecumdienās pietiks naudas skaistumkopšanai, sportam un mājokļa labiekārtošanai.

Pētījums par pensiju uzkrājumiem tika veikts šā gada novembrī sadarbībā ar «Snapshots», aptaujājot 758 cilvēkus darbspējīgā vecumā visā Latvijā.