Pērtiķu bakas atgriežas pie cilvēkiem: kādi ir slimības simptomi un kā to ārstēt?

Ārsti brīdina

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir paziņojusi, ka pērtiķu baku uzliesmojums Kongo Demokrātiskajā Republikā ir starptautiska mēroga ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā.

Saskaņā ar PVO datiem par pērtiķu baku gadījumir konstatēti 116 valstīs. Kopš 2024. gada sākuma Āfrikā ir reģistrēti vairāk nekā 14 000 saslimšanas gadījumu un 524 nāves gadījumi. SPKC sava tīmekļa vietnē ir publicējis paziņojumu, apliecinot, ka Latvijā situācija ar pērtiķu bakām tiek stingri uzraudzīta.

“Visas iesaistītās puses (ģimenes ārsti, ārsti speciālisti, stacionāri un laboratorijas) tiek atkārtoti informētas – ir publicēti un regulāri atjaunoti norādījumi gadījuma atpazīšanai ārstniecības personām, aktualizēta informācija ceļotājiem. Latvijā ir pieejama vakcīna riska grupām — ārstniecības personām, kas var nonākt ciešā kontaktā, inficētām personām un kontaktpersonām,” teikts SPKC paziņojumā.

Pirmo reizi pērtiķu baku vīruss tika konstatēts 1970. gadā deviņus gadus vecam zēnam Kongo Demokrātiskajā Republikā, Āfrikā. Valstīm atsakoties no obligātās vakcinācijas pret bakām, jaunu pērtiķu baku infekcijas gadījumu skaits Āfrikā ar katru gadu ir palielinās.

Inficēšanās pārsvarā ir reģistrēta Āfrikas centrālajā un rietumu rajonos. Tomēr nesen vīruss saka izplatīties arī ārpus kontinenta. Pirmais inficēšanās gadījums Apvienotajā Karalistē tika konstatēts 2022. gadā kādam vīrietim, kurš bija ieceļojis no Nigērijas.

Divus gadus vīruss nebija izplatījies ārpus Āfrikas, taču tagad Eiropā tiek konstatēti pirmie jaunā pērtiķu baku saslimšanas gadījumi. Tomēr Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs saslimstības risku vērtē kā zemu, taču ar dažiem izņēmumiem. Tas nozīmē, ka vismaz pārskatāmā nākotnē nav plānots ieviest stingrus karantīnas pasākumus kā koronavīrusa gadījumā.

Fakti biedē

Tomēr satraucošs ir fakts, ka Eiropas valstīs konstatētie gadījumi nav vienas ķēdes posmi. Tas nozīmē, ka saslimušie viens otru nepazīst un nav ceļojuši uz valstīm, kurās šis vīruss sākotnēji tika reģistrēts. Tas liecina, ka vīruss izplatās sabiedrībā neatkarīgi. Tāpat kā tas notika ar koronavīrusu. Iespējams, ka baku vīruss ir mutējis un kļuvis lipīgāks.

Kā ziņo DW, lielākā daļa līdz šim reģistrēto saslimušo ir bijuši vīrieši, kuriem ir bijuši seksuāli kontakti ar citiem vīriešiem. Tomēr daudzi britu eksperti noteikti norāda, ka pagaidām nav pietiekami daudz pierādījumu, lai apgalvotu, ka pērtiķu bakas cilvēkiem ir seksuāli transmisīva infekcija.

“Iespējams, ir pāragri izdarīt jebkādus secinājumus par inficēšanās ceļiem vai pieņemt, ka inficēšanās gadījumam bija nepieciešama seksuāla aktivitāte, kamēr nav skaidru epidemioloģisko datu un analīžu rezultātu,” skaidro Londonas Karaliskās koledžas virusoloģijas pasniedzējs Maikls Skinners.

Tomēr Apvienotās Karalistes Veselības aizsardzības aģentūras (UKHSA) direktore Sūzana Hopkinsa aicina gejus un biseksuālus vīriešus būt modriem, ja uz ādas parādās ir neparasti izsitumi vai čūlas, un nekavējoties sazināties ar seksuālās veselības dienestiem.

Tomēr ārsti ir vienisprātis, ka inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, cilvēkam nonākot ciešā saskarē ar inficētu personu, tostarp lietojot kopīgus dvieļus, gultas veļu, zobu birstes un citus sadzīves priekšmetus.

Slimības simptomi

Simptomi parasti parādās 6–13 dienas (līdz 21 dienai) pēc inficēšanās. Klīniskā izpausmes ietver vispārējus drudža simptomus, izteiktus izsitumus (papulas) uz ādas un čūlas uz gļotādas, muguras sāpes un muskuļu sāpes. Izsitumi var ātri izplatīties pa visu ķermeni trīs dienu laikā pēc sākotnējo simptomu parādīšanās. Lielākajai daļai cilvēku ir viegli vai vidēji smagi simptomi, kas parasti ilgst divas līdz četras nedēļas, kam seko pilnīga atveseļošanās. Retos gadījumos – parasti maziem bērniem – tā  var būt letāla.

Slimību var diagnosticēt, veicot PCR testu. Tāpat kā koronavīrusa gadījumā, arī baku ārstēšanu veic mediķi, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus.

Riska grupā

Kādreiz bakas bija īsts posts, aiznesot līdz pat 30 procentiem inficēto dzīvības.

Masveida vakcinācija pret bakām 20. gadsimta 60. un 70. gados samazināja vīrusa izplatību. Pēdējais reģistrētais inficēšanās gadījums bija 1977. gadā. PVO 1980. gadā paziņoja, ka vakcinācija ir izskaudusi šo infekciju.

Līdz šim tas ir vienīgais patogēns, kas ir pilnībā izskausts. Vīrusa paraugi atrodas tikai laboratorijās Krievijā un ASV. Taču tam ir radniecīgi varianti.

Vakcinācija pret bakām dažkārt izraisīja nopietnas blakusparādības un nogalināja vidēji vienu cilvēku no miljona vakcinēto. Taču vakcīnas ieguvumi pret bīstamo infekciju bija lielāki par riskiem. Tā ierobežoja baku un tām radniecīgas dzīvnieku versijas izplatību.

PSRS, tostarp Latvijā, vakcinācija tika pārtraukta 1980. gada janvārī, un vakcīna spēja 85 procentus aizsargāt pret pērtiķu bakām. Tāpēc vecākās paaudzes cilvēki ir pasargāti no šīs slimības. Patiesībā līdz šim pasaulē nav reģistrēts neviens gadījums, kad būtu inficējies cilvēks, kas vakcinēts pret bakām.

Aleksandrs Fedotovs