Pērn latviešu valodas prasmes pārbaude organizēta 4304 personām

Centrā norāda, ka viena no tā funkcijām ir nodrošināt VVPP profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.

Pārskatā minēts, ka, lai nodrošinātu iespēju citvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un ārpus Latvijas dzīvojošiem konkurēt darba tirgū, pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā vai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu, kā arī citiem mērķiem 23 Latvijas pilsētās, Maskavā, Latviešu centrā «Garezers», kas atrodas ASV, Toronto, Adelaidē, Sidnejā un Melburnā, kā arī Stokholmā organizētas valodas pārbaudes kopumā 4304 personām.

Apkopojot datus par VVPP pretendentu iesniegumos norādītajiem pārbaudes mērķiem, VISC secināja, ka lielākā daļa jeb 80% šo pārbaudi kārto profesionālām vajadzībām un amata pienākumu veikšanai.

VISC uzsver, ka 2019.gadā bija līdz šim lielākais skaits personu, kas kārtoja VVPP pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.

Latviešu valodas prasmes pārbaudi kopumā kārtoja personas no 71 valsts.

Pēc VISC sniegtās informācijas, kopumā 2019.gadā palielinājies ārzemnieku skaits, taču tāpat kā līdz šim pārbaudes kārtotāju vidū dominē Latvijas iedzīvotāji — Latvijas pilsoņi un Latvijas nepilsoņi.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka VVPP tiek nodrošinātas diasporā, nedaudz palielinājies to pretendentu skaits, kuriem ir dubultpilsonība.

Savukārt, vērtējot VVPP kārtotāju sadalījumu pēc valstiskās piederības, redzams, ka tieši tāpat kā iepriekšējos divos gados lielākais skaits pretendentu ārzemnieku ir Krievijas valstspiederīgie, no kuriem 813 izvēlējās veikt šo pārbaudi. Otrajā vietā ir Ukrainas valstspiederīgie, no kuriem 237 personas kārtoja VVPP, un trešajā vietā ir Baltkrievijas valstspiederīgie, no kuriem 104 izvēlējās kārtot šo testu.

Pārbaudi kārtoja arī 89 Ķīnas valstspiederīgie, 68 ASV valstspiederīgie, 37 Indijas valstspiederīgie, kā arī 27 Kazahstānas pilsoņi.

Pērn no 4304 pārbaudes kārtotājiem 74% saņēmuši valsts valodas prasmes apliecību, bet 26% pārbaudi nav nokārtojuši. Centrā arī norāda, ka nemainīgi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem lielākais skaits pretendentu kārto VVPP pamata jeb A līmenī.

Pēc VISC sniegtās informācijas, šajā pārbaudē pretendentiem jādemonstrē sniegums četrās valodiskajās darbībās — klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē. Kā liecina vidējais punktu skaits katrā prasmē, arī 2019.gadā labākie rezultāti ir lasītprasmē un klausīšanās prasmē, savukārt rakstītprasme un runātprasme pretendentiem sagādā lielākas grūtības.

Sadalījums pēc nodarbinātības liecina, ka 2019.gadā populāra pārbaudes kārtotāju profesija bijusi pārdevējs. Tāpat piecu populārāko grupu vidū pēc nodarbošanās veida ir grupa «Skolēns». Skolēnu skaita palielināšanos VVPP noteicis fakts, ka to kārto liels skaits diasporas skolēnu, no skolām ASV un Austrālijā.