Pedagogu darba samaksai vēl šogad varētu prasīt papildu 1,7 miljonus eiro

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam, apstiprinātais finansējums četriem mēnešiem — no septembra līdz decembrim — ir 181 445 721 eiro.

Lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu, atbilstoši aktuālajam izglītojamo skaitam uz šī gada 1.septembri, kopējais pašvaldībām sadalāmais finansējums četriem mēnešiem ir 183 144 175 eiro, tai skaitā 21 732 110 eiro internāta pakalpojumu un speciālo pirmsskolas grupu nodrošināšanai, 131 838 366 eiro pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības, speciālās izglītības, profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), 8 685 571 eiro interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un VSAOI, kā arī 20 888 128 eiro pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un VSAOI.

Nepieciešamo finansējumu 854 173 eiro apmērā IZM iecerējusi rast no piešķirtajiem līdzekļiem, veicot pārdali no finansējuma atlikuma mērķdotācijām pašvaldībām, kas pārsniedz vienu procentu no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas 2022.budžeta gadā.

Savukārt 1 698 454 eiro iecerēts rast, pārdalot finansējumu 1 910 082 eiro apmērā no piešķirtā finansējuma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai, bet 211 628 eiro — samazinot augusta nogalē piešķirto finansējumu pedagoga palīgiem un pagarinātās dienas grupas skolotājiem pamatizglītībā, pedagoga palīgiem un logopēdiem pirmsskolā, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem.

Nosakot nepieciešamā finansējuma apmēru pedagoga palīgiem, logopēdiem un pagarinātās dienas grupas skolotājiem pamatizglītībā, pedagoga palīgiem un logopēdiem pirmsskolā, ņemot vērā aktuālo izglītojamo skaitu uz šī gada 1.septembri, IZM secināja, ka piešķirto finanšu līdzekļu kopsumma jāsamazina par 197 242 eiro, tai skaitā palielinot summu privātajām izglītības iestādēm par 14 386 eiro un par 211 628 eiro samazinot mērķdotācijas pašvaldībām.

Tikmēr gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu nav saskaņojušas, uzsverot nepieciešamību pārliecināties, kāda mērķdotācijas pieauguma daļa ir paredzēta slodzes sabalansēšanai un kāda — darba algas likmes pieaugumam.

«Nepieciešama informācija, cik tieši ir naudas algas grafikam, cik — slodžu balansēšanai. Ir pieejama kopsumma par pašvaldībām, bet nav pieejami dati, kā šī summa veidojas. Jāsaprot, kam nauda palielinājās skolēnu skaita pieauguma dēļ, un vai ar atlikušo summu pietiek streika vienošanās izpildei,» aģentūrai LETA sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa atklāja, ka pašvaldības vēl veic aprēķinus par finansējuma pietiekamību, vienlaikus saņemta arī informācija, ka finansējums neesot pietiekams.

«Mums ir svarīgi gūt pārliecību, ka visās pašvaldībās ir iespējams izpildīt streika vienošanos ar tai plānoto finansējumu,» uzsvēra Vanaga. 

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ — pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības — IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas — no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem — no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš ir pārliecināts — valdība piešķīrusi par 1 976 776 eiro vairāk, nekā būtu nepieciešams streika prasību izpildei. To apliecinot ministrijas veiktie aprēķini.

Ar piešķirto finansējumu, pēc IZM pārstāvju teiktā, pietikšot arī jauno pedagogu atalgojumam, jo aprēķinos tika ņemtas vērā arī vakantās pedagogu vietas.

LIZDA padome jūnija sākumā pieprasīja līdz 30.jūnijam pieņemt grozījumus visos MK noteikumos par finansēšanas kārtību pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu, kā arī speciālās izglītības pedagogiem.

Nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos par finansēšanas kārtību esot atzinis bijušais IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, jo citādāk neesot iespējams nodrošināt finansējuma piešķiršanu skolotāju grupām atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem. Vanaga norādīja, ka LIZDA 5.jūnijā esot saņēmusi ministrijas vēstuli, kurā apgalvots, ka grozījumus veikt nav nepieciešams.

Ministrija esot piedāvājusi veikt grozījumus pēc 15.augusta, kam arodbiedrība kategoriski nepiekrita, jo pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.

Ņemot vērā, ka grozījumi minētajos MK noteikumos netika veikti, LIZDA pieprasīja Čakšas atkāpšanos. Ministre demisijas pieprasījumu noraidīja, sakot, ka tam nav pamatojuma, jo streika prasības ir izpildītas.