Pēc trauksmes cēlēju ziņojumiem pērn sākti četri kriminālprocesi

Salīdzinājumam 2022.gadā pēc trauksmes cēlēju ziņojumiem netika sākts neviens kriminālprocess, vienlaikus bija 14 administratīvā pārkāpuma procesi un divas disciplinārlietas.

Pērn 38 ziņojumu rezultātā dažādas pārbaudes veica kontrolējošās institūcijas, savukārt 53 gadījumos veiktas citas darbības, piemēram, resoriskā pārbaude, dokumentu pārbaude, iestādes vai uzņēmuma pārbaude uz vietas.

Par dažādiem pārkāpumiem 2023.gadā iedzīvotāji iesnieguši kopumā 386 iesniegumus, no kuriem par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzīti 106, kā arī pieci vispārīgā kārtībā saņemti iesniegumi pārreģistrēti par trauksmes celšanas ziņojumiem, tādējādi pērn kopā saņemti 111 trauksmes cēlēju ziņojumi, informē VK.

Pērn būtiski pieaudzis ziņojumu skaits par korupciju, būvniecību un publiskajiem iepirkumiem. Par iespējamiem korupcijas gadījumiem saņemti 18 ziņojumi, taču 2022.gadā — viens. Savukārt par būvniecību 2023.gadā bijuši astoņi ziņojumi, 2022.gadā — divi, bet par publiskajiem iepirkumiem saņemti 11 ziņojumi iepretim trīs ziņojumiem gadu iepriekš.

Līdztekus VK informē, ka jauna tendence 2023.gadā ir anonīmu ziņojumu izskatīšana. «Lai gan tādu bija tikai trīs, tie bija kvalitatīvi noformēti un sniedza vērtīgu informāciju, ko iestādes atbilstoši labai pārvaldībai arī izvērtēja. Tas norāda uz anonīmas ziņošanas potenciālu, tomēr Trauksmes celšanas likums paredz, ka ziņojumam jābūt parakstītam, lai varētu nodrošināt ziņotāja aizsardzību, līdz ar to anonīmiem ziņotājiem šāds atbalsts nav pieejams,» norāda VK.

Trauksmes cēlējiem, kuri saskaras ar nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas dēļ, ir pieejama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība. Piemēram, pērn Tiesu administrācija juridisko palīdzību piešķīrusi trīs trauksmes cēlējiem un piecos Trauksmes celšanas likuma darbības gados kopā tā piešķirta 17 gadījumos.

Kopš Latvijā stājies spēkā Trauksmes celšanas likums, trauksmes cēlēji lielākoties vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā.

Gadu no gada šajās iestādēs iesniedz vidēji 45% no visiem trauksmes cēlēju ziņojumiem, liecina VK apkopotā informācija.

Trauksmes celšanas būtība ir ziņot par pārkāpumiem darba vidē. Bieži vien trauksmes cēlēju ziņojumi skar tādus darba vides jautājumus kā aplokšņu algas, nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, darba drošību un kultūru. Retāk trauksmes cēlēju ziņojumi ir par patērētāju tiesību pārkāpumiem, pārtikas un produktu drošību, sabiedrības veselības apdraudējumiem un kaitējumu videi, informē VK.