Pēc Trampa izteikumiem par Afganistānu amatpersonas atgādina par Latvijas dalību misijās un upuriem

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tviterī vēsta, ka Latvija iesaistījās NATO 5. panta misijā Afganistānā pirms oficiāli pievienojās aliansei. «Mūsu karavīri Edgars Ozoliņš, Voldemārs Anševics, Andrejs Merkuševs un Dāvis Baltābols par to samaksāja augstāko cenu. Viņi paliks mūsu atmiņā uz visiem laikiem. Un mēs vienmēr būsim līdzās saviem sabiedrotajiem, tāpat kā mēs ticam, ka viņi būs līdzās mums,» pauž Rinkēvičs.

Prezidents norāda, ka arī operācijās Irākā un Gruzijā Latvija zaudējusi vēl četrus karavīrus — Vitāliju Vasiļjevu, Jāni Voitkeviču, Gintu Bleiju un Olafu Baumani.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) tviterī norāda, ka pēc 11. septembra teroraktiem Latvija kopā ar citiem NATO sabiedrotajiem nostājās plecu pie pleca ar ASV.

«Septiņi Latvijas karavīri upurēja savas dzīvības, cīnoties pret terorismu Afganistānā un Irākā. Latvija glabā dzīvu piemiņu par šo karavīru pašaizliedzīgo upuri, » vēsta ministrs.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Tramps intervijā telekanālam «Fox News» apgalvojis, ka NATO valstu karavīri nav karojuši Afganistānas frontē, ar to izraisot sašutumu Lielbritānijā un citās alianses valstīs.

Lielbritānijas aprūpes lietu ministrs Stīvens Kinoks Trampa apgalvojumus raksturoja kā pilnīgi aplamus.

Spriežot pēc «Fox News» ceturtdien pārraidītās intervijas, Tramps nezina, ka Afganistānas karā, kas tika izvērsts pēc teroristu organizācijas «Al Qaeda» 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV, Dienvidāzijas valstī krita 457 britu karavīri.

Kā «Fox News» klāstīja Tramps, «viņi teiks, ka nosūtīja dažus karavīrus uz Afganistānu».

«Un viņi to darīja, viņi palika mazliet aizmugurē, mazliet atstatu no frontes līnijas,» apgalvoja ASV prezidents.

Pēc 11. septembra teroraktiem Lielbritānija un citi sabiedrotie pievienojās Afganistānas operācijā ASV, kad tās atsaucās uz NATO kolektīvās drošības klauzulu.

Līdzās Lielbritānijas karavīriem karā Afganistānā cīnījās un krita arī daudzu NATO valstu, arī Dānijas, Francijas un Itālijas karavīri.

Kā sacīja Kinoks, viņš sagaida, ka Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers šo jautājumu izvirzīs sarunā ar Trampu.

«[Stārmers], es esmu pārliecināts, šo jautājumu izvirzīs sarunā ar [ASV] prezidentu. Viņš ir ārkārtīgi lepns par mūsu bruņotajiem spēkiem, un viņš to skaidri pateiks prezidentam,» ministrs sacīja radio LBC.

Trampa komentāri bija «pilnīgi aplami» un «dziļi sarūgtinoši», Kinoks norādīja raidsabiedrībai «Sky News».

«Tas, ko viņš teica, nav īsti pareizi, jo patiesībā vienīgā reize, kad tika izmantots [NATO] 5. pants, bija pēc 11. septembra notikumiem, lai sniegtu palīdzību Savienotajām Valstīm,» sacīja ministrs.

«Un daudzi, daudzi britu karavīri un daudzi citu Eiropas NATO sabiedroto karavīri atdeva savas dzīvības, atbalstot amerikāņu misijas, amerikāņu vadītās misijas tādās vietās kā Afganistāna un Irāka,» viņš piebilda.

Lūsija Aldridža, kuras dēls Viljams 18 gadu vecumā gāja bojā Afganistānā, laikrakstam «Daily Mirror» atzina, ka Trampa izteikumi ir «ārkārtīgi sarūgtinoši».

Trampa apgalvojumi ir «kas daudz vairāk nekā kļūda», sacīja parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Emīlija Tornberija.

«Tas ir smags apvainojums. Tas ir apvainojums 457 ģimenēm, kas Afganistānā kādu zaudēja. Kā viņš uzdrīkstas teikt, ka mēs nebijām frontes līnijā,» leiboristu partijas politiķe sacīja BBC raidījumā «Question Time».