AS norāda, ka pēdējie pieņemtie valdības lēmumi par «airBaltic» radījuši nopietnas bažas par simtiem miljonu eiro nodokļu maksātāju ieguldītās naudas atgūšanu, labas pārvaldības principu ievērošanu un kompānijas nākotni.
Kā žurnālistiem pēc tikšanās ar Briškenu trešdien norādīja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, frakcijā no ministra saņemtas vairākas atbildes uz svarīgiem jautājumiem.
«Saņēmām informāciju, ka sākotnēji uz Ministru kabinetu tika virzīta versija, kas neparedzēja tik drastisku pamatkapitāla samazinājumu un iespējamo nodokļu maksātāju naudas zaudēšanu,» teica Tavars, vienlaikus norādot, ka pēc saskaņošanas ar citām ministrijām pieņemts cits lēmums.
«Mums noteikti būs jautājumi Ministru prezidentei,» uzsvēra Tavars.
Tāpat AS pārstāvji neesot saņēmuši skaidru atbildi par to, vai nodokļu maksātāju veiktās investīcijas jebkādā veidā un mērā ir atgūstamas, klāstīja Tavars un piebilda, ka šim jautājumam būs jāpievērš ģenerālprokurora uzmanība.
Uz jautājumu, vai politiskais spēks plāno prasīt satiksmes ministra demisiju, Tavars atbildēja, ka «šodienas jautājums nebija par demisiju, šodienas jautājums bija par nodokļu maksātāju ieguldīto naudu».
Līdz ar to, nesaņemot atbildes par līdzekļu atgūšanu, AS vērsīsies prokuratūrā ar aicinājumu pārbaudīt šo lēmumu likumību. AS gatavo arī Saeimas lēmumprojektu, kas apturētu valdības lēmuma izpildi, līdz tiks saņemtas skaidras atbildes par sabiedrības ieguldītās naudas likteni.
Jau ziņots, ka valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Savukārt gatavojoties IPO, «airBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro, kā arī tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra. «airBaltic» pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
«airBaltic» padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts «airBaltic» pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību. Vasksts informēja, ka «airBaltic» IPO vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro.
«airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka valsts 29 gados kompānijā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro, ko sabiedrība uzskata par «nodokļu maksātāju naudu», un tas ir pareizi, taču kompānija nodokļos valstij ir samaksājusi vairāk nekā 400 miljonus eiro.
Savukārt Briškens atzīmēja, ka valsts iegūst gan no nomaksātajiem nodokļiem, gan no darbavietām, gan arī no nodrošinātās savienojamības.
«Uzņēmumam, veiksmīgi emitējot akcijas IPO procesā, sagaidām, ka, valstij arī saglabājot mazākuma daļu, uzņēmums būs rentabls un valsts turpinās gūt netiešos ieguvumus un finansiālu ieguvumu, ja kompānija strādās ar peļņu,» norādīja ministrs.
Jau ziņots, ka «airBaltic» pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
«airBaltic» auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.