Pēc mobilizācijas sākuma uz Latvijas robežas nav novēroti mēģinājumi izkļūt no Krievijas

Sociālajos tīklos pēdējās dienās ir ievietota virkne video, kuros redzams, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par mobilizāciju Krievijas valstspiederīgie masveidā cenšas aizbraukt uz citām valstīm, kurās vēl tiek pieļauta Krievijas pilsoņu ieceļošana. Baltijas valstis ieceļošanu no Krievijas ir apturējušas.

Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone aģentūrai LETA teica, ka pēdējās dienās uz Latvijas-Krievijas robežas robežas neviens Krievijas pilsonis nav pieprasījis patvērumu un uz robežas «viss ir mierīgi», tostarp nav konstatēts neviens nelikumīgs zaļās robežas šķērsošanas gadījums.

Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis šorīt LTV sacīja, ka šonedēļ robežsardzes struktūrvienībās no Krievijas pilsoņiem saņemti 12 iesniegumi par patvēruma piešķiršanu. Tos izskatīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Pētersone aģentūrai LETA papildināja, ka šie iesniegumi saņemti valsts iekšienē. Robežsardze nevarot atklāt, kādus iemeslus šie 12 Krievijas pilsoņi minējuši patvēruma lūgumos.

Ārlietu ministrijā aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc vakardienas Putina paziņojuma par Krievijas pilsoņu mobilizāciju, Latvijas vēstniecība Krievijā saņēmusi pāris e-pastu ar jautājumiem par iespējām saņemt patvērumu saistībā ar mobilizāciju Krievijā. Zvani un e-pasti saistībā ar iespējām izceļot no Krievijas saņemti arī Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Ministrijā norādīja, ka Latvijas vēstniecības ārvalstīs patvēruma pieprasījumus nepieņem un nepārsūta PMLP. Ārvalstu pilsoņi patvēruma pieprasījumus var iesniegt Latvijas Valsts robežsardzei robežšķērsošanas vietā vai tranzīta zonā pirms ieceļošanas Latvijā, vai jebkurā Valsts robežsardzes teritoriālajā nodaļā, ja persona jau atrodas valstī.

Vēstniecības «var un sniedz» tikai vispārēju informāciju par patvērumu saņemšanas kārtību saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

PMLP aģentūra LETA noskaidroja, ka šonedēļ līdz ceturtdienas pusdienlaikam patvēruma pieteikumi no Krievijas pilsoņiem nav saņemti. PMLP apkopotā informācija liecina, ka laikā no šī gada 1.janvāra līdz 20.septembrim saņemti 333 patvēruma pieprasījumi, tostarp, 76 no Krievijas un 51 no Baltkrievijas valstspiederīgajiem. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 13 Krievijas pilsoņiem un 57 Baltkrievijas pilsoņiem, bet alternatīvais statuss — trīs Baltkrievijas pilsoņiem. Līdz 20.septembrim izskatīšanā bija 151 pieteikums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Patvēruma likumā teikts, ka uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem. Uz alternatīvo statusu var pretendēt persona, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam. Smags kaitējums, piemēram, ir patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana, kā arī smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) vakar sociālajos tīklos pēc Putina paziņojuma par mobilizāciju paziņoja, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19.septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām.

19.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu — Šengenas īstermiņa vīzu turētāju — ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.

Vienlaikus jaunais regulējums nosaka vairākus izņēmumus, tai skaitā neliedzot ieceļošanu politiski vajātām personām vai citu humānu situāciju gadījumos. Ieceļošana ir atļauta ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices uzturēšanās atļaujas vai Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētājiem.

Ieceļošana ir, piemēram, atļauta Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem — laulātiem, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, kā arī apgādībā esošām personām. Tāpat ieceļot valstī var ES, EEZ valsts vai Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.

Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs trešdien Saeimas komisijā atzina, ka Latvijas robežsardze bija saņēmusi vairākus zvanus no krievu valodā runājošām personām par iespējām ieceļot Latvijā, kas varētu būt saistīts ar kaimiņzemē izsludināto daļējo mobilizāciju, tomēr pēc Putina paziņojuma mēģinājumi iekļūt Latvijā pat varētu samazināties.

Pamatā pēdējās dienās Latvijā legāli ieceļojuši Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju ģimenes locekļi. Tāpat ieceļojuši kravu pārvadātāji.

Vienlaikus robežsardzē prognozēja, ka, iespējams, reaģējot uz šo Putina paziņojumu, ieceļošanas plūsma Latvijā varētu pat samazināties, jo Krievijas iestādes uz robežas varētu veikt ļoti mērķtiecīgas pārbaudes, lai nepieļautu mobilizējamo personu izceļošanu. .

Latvijas iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) paziņojis, ka iekšlietu resorā ir izstrādāti un valdībā apstiprināti dažādu līmeņu rīcības plāni atkarībā no patvēruma meklētāju skaita. Robeža tiek pastiprināti uzraudzīta, lai novērstu jebkādus mēģinājumus to šķērsot nelegāli.

Ja tiks saņemti patvēruma pieteikumi, atbildīgie dienesti tos pastiprināti un ļoti rūpīgi izvērtēs.