TV3 raidījums «Nekā personīga» svētdien vēstīja, ka bijušais partijas «Vienotība» biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.
AS šajā kontekstā norāda, ka Ašeradens vada gan Finanšu ministriju (FM), gan ir partijas «Vienotība» priekšsēdētājs, un ka tieši FM ir atbildīga par godīgas nodokļu politikas realizāciju un ēnu ekonomikas apkarošanu.
Partiju apvienībā norāda, ka «nav pieļaujams, ka FM, tostarp pārraugot Valsts ieņēmumu dienesta darbu, turpina vadīt cilvēks, pār kura vadīto politisko organizāciju gulstas nopietnas aizdomas par nelikumīgu rīcību,» teikts AS paziņojumā.
Ašeradena demisijas pieprasījums iesniegts, lai novērstu kaitējumu valsts pārvaldes reputācijai un samazinātu iespējamo likumpārkāpumu izmeklēšanas ietekmēšanas riskus.
«Ziņas par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu valdošās partijas «Vienotība» darbiniekiem nav tikai kliedzošs visatļautības un superliekulības paraugs, bet atstāj graujošu iespaidu uz godīgiem nodokļu maksātājiem un iespēju realizēt efektīvu ēnu ekonomikas apkarošanu,» uzsver AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
«Vienotība» ir lielākā no partiju apvienību «Jaunā vienotība» veidojošajām partijām.
Kā ziņots, TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka ilggadējais «Vienotības» biedrs Orleāns apgalvo, ka algu maksāšana aploksnē sākusies ap 2017.gadu, kad partijai radušās finansiālas grūtības. Saņemot pirmās aplokšņu algas, Orleāns iebildis, taču viņam solīts, ka, partijas finansiālajai situācijai uzlabojoties, tikšot atsākta oficiāla algu maksāšana, kā arī nomaksāti visi nodokļi par iepriekšējo periodu.
Politiķis raidījumam stāstīja, ka papildus oficiālajai algai viņš aploksnē saņēmis 650 eiro. Līdzīgas aploksnes politiķis esot redzējis arī uz citu kolēģu galdiem.
Nesagaidījis solīto nodokļu samaksu, Orleāns esot vērsies gan partijas valdē, gan individuāli pie vadošiem partijas politiķiem, tajā skaitā toreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un pašreizējās premjeres Evikas Siliņas (JV), taču nekādi rezultāti neesot sekojuši.
Neapmierinātajam Orleānam ap gadumiju darbs partijas birojā uzteikts. Pēc tam viņš vērsies tiesā gan pret «Vienotību», gan partiju apvienību «Jaunā vienotība» par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.
Saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu Orleāns vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā un Ģenerālprokuratūrā, kā arī Datu valsts inspekcijā par iespējamiem pārkāpumiem personas datu glabāšanā.
«Vienotības» priekšsēdētājs Ašeradens Orleāna apgalvojumiem par aplokšņu algu maksāšanu nepiekrīt. Partija esot veikusi iekšējo izmeklēšanu, aptaujāti darbinieki, bet neviens neko tādu nezinot.
Arī «Vienotības» pašreizējā ģenerālsekretāres pienākumu izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa raidījumam apgalvoja, ka viņas rīcībā nav informācijas par aplokšņu algu maksāšanu partijas biroja darbiniekiem. Savukārt ar bijušo «Vienotības» ģenerālsekretāru, partijas vecbiedru Arti Kamparu «Nekā personīga» sazināties neizdevās.
Iespējamo aplokšņu algu maksāšanu «Vienotības» birojā esot izmeklējusi partijas Ētikas komisija. Tās priekšsēdētāja Iveta Blaua raidījumam apgalvoja, ka, vairākās sēdēs iztaujājot iespējamos zinātājus, aplokšņu algu maksāšanai neesot gūts apstiprinājums.
Orleāna savākto informāciju korupcijas apkarotājiem esot pārsūtījusi arī pati partija. KNAB raidījumam apstiprināja, ka ir saņēmis gan Orleāna, gan partijas iesniegumus un pārbauda tos.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.