Pēc emocionālām debatēm palielina nodokli saldinātajiem dzērieniem

Debates par minēto jautājumu sākās jau pagājušajā nedēļā, tomēr sēdē tika izsludināts pārtraukums, tāpēc tās turpinājās šodien. Būtiskākās deputātu nesaskaņas un asākās vārdu apmaiņas izraisīja deputāta Andra Skrides (AP) un Zemkopības ministrijas priekšlikumi — pirmais paredz straujāk kāpināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem, bet otrs — to darīt lēnāk.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, Skrides priekšlikums patiesībā neesot rūpes par cilvēku veselību, jo tad, kad tiek lemts par akcīzes nodokli alkoholam, koalīcija lemj to pazemināt.

Politiķe Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) sacīja, ka cilvēkam nav nekā svarīgāka par veselību, turklāt veselīgs dzīvesveids esot ilga mūža garants. Tomēr viņa arī pauda, ka «ir citas dzīves gudrības», piemēram, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks, un paēst var tad, kad cilvēks ir nodarbināts un saņem algu. Viņa akcentēja, ka būtiska akcīzes nodokļa celšana radīs negatīvu efektu uz vietējiem ražotājiem .»Nesamērīgi un neizrunāti priekšlikumi sākumā šķiet pasauli glābjoši, taču vēlāk kļūst skaidrs, ka rodas problēmas,» teica Benhena-Bēkena.

Par likumprojektu atbildīgās parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka pagājušajā gadsimtā politiķis Kārlis Ulmanis teica, ka kafijas tasītē jāliek trīs tasītes, domājot par Latvijas cukurfabrikām un kapitālu. «Mūsdienās jādomā nevis par kapitālu, bet par veselību, jo izmaksas veselības aprūpei ir lielākas,» teica deputāts.

Bondars, vēršoties pie pārtikas industrijas, sacīja, ka tik ilgi, kamēr Skride un viņa kolēģi būs šajā Saeimā, pārtikai, kas «nogalina cilvēkus», un visam neveselīgajam tiks palielināta akcīze.

«Kur ir palielināta akcīze alkoholam? Akcīzi konfektēm!» reaģējot uz Bondara sacīto, no zāles izkliedza opozīcijas deputāti.

Deputāts Igors Pimenovs (S) pauda, ka, skatot priekšlikumu, ir jābūt racionāliem, balstoties uz zinātniskām atziņām. Pimenovs uzsvēra, ka, būtiski ceļot akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem, tiks radītas negatīvas sekas vietējiem ražotājiem, kuri cietīs, tirgū arvien vairāk nonākot ārzemju uzņēmumu produkcijai. Arī deputāts Viktors Valainis (ZZS) nepiekrita Bondaram, kurš norādīja, ka nevajadzētu domāt par tautsaimniecību, jo uzņēmēji maksā nodokļus un nodrošina līdzekļus tostarp veselības aprūpei.

Parlamentārietis Krišjānis Feldmans (JKP) secinājis, ka debatēs piedalās cilvēki, kuri nekad nav iegājuši lauku veikalā. «Pat maizē ir cukurs,» teica Feldmans, sakot, ka dabiski uzraudzēt mīklu maizei bez cukura nemaz nevarot. «Ierauga gatavošana ir process, kur ciete tiek pārcukurota. Tā ir latviskā dzīvesziņa,» secinājis Feldmans.

«Latvieši nav bijuši muļķi. Cukurs nav visa ļaunuma sakne. Tie, kuri domā, pārsvarā darbina smadzeņu šūnas, kas patērē divreiz vairāk glikozes nekā citas šūnas, tāpēc cukurs nav nekas ļauns,» pauda deputāts, gan paužot atbalstu akcīzes nodokļa celšanai cukurotajiem dzērieniem.

«Kaut gan es pats izmantoju kolu, un jāsaka atklāti, izmantoju kolu arī citos dzērienos, es atbalstu akcīzes nodokļa celšanu, jo es no tā necietīšu, jo nedzeru to tik daudz,» sacīja deputāts.

Priekšlikuma trīs reizes celt akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem autors Skride atgādināja, ka nāves gadījumi Latvijā, kas saistīti ar nepareizu ēšanu, ir 31%, bet Eiropā — 18%. «Tās [ir] muļķības, ko es te dzirdēju par ogļhidrātu apmaiņu. Cukurs automātiski tiek deponēts aknās, viscerālajos taukos visiem uz vēdera un tiek pārvērsts par holesterīnu,» akcentēja Skride, piebilstot, ka ir trīs lietas, kas, patērējot par daudz, nogalina cilvēku: cukurs, sāls un transskābes.

Deputāts Didzis Šmits atgādināja koalīcijas solījumu nodokļus mainīt vienreiz — 2021.gadā. «Laikam ir iestājies 2021.gads,» secināja deputāts. Viņš ir pārliecināts, ka «Coca-cola» tirgus arvien palielināsies, jo vietējo dzērienu ražotāji izmaiņu rezultātā būs spiesti celt cenas, pēc kā samazināsies ietirgojums.

«Ir tāds jēdziens kā veselais saprāts. Komisijas atbalstītais priekšlikums bija saprātīgs — nodokli celt par divām reizēm, nevis trīs,» teica deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Parlamentāriete Anda Čakša sacīja, ka sabiedrībā ir atšķirīgi viedokļi par to, kas ir cukurs un dažādi saldinātāji. Viņasprāt, varētu apsvērt ideju uz saldinātajiem dzērieniem, līdzīgi kā uz cigaretēm, likt brīdinošus uzrakstus par negatīvu ietekmi uz veselību.

Par Skrides priekšlikumu nobalsoja 37 deputāti, pret — 39 deputāti, bet vēl pieci deputāti balsojumā atturējās, līdz ar to tas netika atbalstīts.

Debatējot par ZM iesniegto priekšlikumu, partiju apvienība «Attīstībai/Par!» pārmeta zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) pakļaušanos nozares spiedienam.

«Tas ir tikai normāli, ka ministrija sadarbojas un uzklausa nozari,» pretēju viedokli pauda Šmits.

Par ZM priekšlikumu nobalsoja 56 deputāti, pret — 29, līdz ar to akcīzes nodoklis cukurotajiem dzērieniem celsies lēnāk.

Iepriekš parlaments atbalstīja to, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem nodokli par 100 litriem aprēķinātu pēc trim dažādām likmēm atkarībā no cukura daudzuma. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem nodoklis būtu 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no pieciem gramiem līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem — 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem — 30 eiro.

Tomēr pirms trešā lasījuma tika iesniegti priekšlikumi, kas paredz lēnāku nodokļa likmes kāpumu saldinātajiem dzērieniem. Grozījumi nosaka, ka saldinātajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir nevis cukurs, bet cits saldinātājs, tiks piemērota nodokļa likme 7,4 eiro par 100 litriem.

Savukārt cukurotajiem dzērieniem, kuru saturā ir līdz astoņiem gramiem cukura uz 100 mililitriem piemērojams nodoklis 7,4 eiro apmērā, bet dzērieniem ar lielāku cukura daudzumu — 14 eiro.