Pavļuts: Kara draudu gadījumam Latvijai izstrādāti katastrofu medicīnas un ārkārtas darbības plāni

Līdz šim Latvija Ukrainas karadarbībā cietušajiem atbalstu sniegusi daudzos veidos, turp sūtot gan humānās palīdzības kravas, gan arī medicīnā noderīgus līdzekļus, tomēr Pavļuts atzina, ka neviena valsts nav pilnībā gatava kara medicīnai. Viņa vērtējumā, Latvija lieliem satricinājumiem pašlaik ir gatava vairāk nekā jebkad.

«Mēs esam nostiprinājuši infrastruktūru, esam guvuši ārkārtīgi vērtīgu pieredzi pandēmijas laikā, kā arī mums ir pilnveidoti nepieciešamie katastrofu medicīnas un ārkārtas darbības plāni, tostarp, ko mēs darām militāru apdraudējumu gadījumā. Šobrīd, vērtējot drošību, Eiropā ir karš, un kara iespējamība risku analīzē ir kļuvusi par realitāti,» atzina veselības ministrs.

Ministrs uzskata, ka kara medicīnas jautājumi ir jārisina ciešā sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, un par to viņš esot jau runājis ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP). Pavļuts norādīja, ka centieni Latvijā izveidot sadarbību starp civilo medicīnu un medicīnu, kas būs nepieciešama kara apstākļos, jau ir bijuši, taču, šodienas acīm raugoties, tie ir jāstiprina.

Pavļuta ieskatā, mēnesis, kopš Ukrainā notiek karš, nav pietiekams, lai izanalizētu un pārņemtu tās pieredzi, lai zinātu, kā rīkoties, ja gadījumā Latvijā sāktos karš. Viņaprāt, praktiskie secinājumi, kā darīt, ko darīt, ja ir resursu trūkums kara apstākļos un ar ko saskaras ukraiņu mediķi iekarotajās, ielenktajās un tajās teritorijās, uz kurām evakuē pacientus, piemēram, ir vēl tikai priekšā.

«Šobrīd mēs kontaktējamies primāri ar Ukrainas pusi ar vienu mērķi — palīdzēt, nevis analizēt. Mūsu prioritāte ir sūtīt resursus, nodrošināt palīdzību civiliedzīvotājiem un būt gataviem uzņemt ievainotos tiklīdz viņus būs iespējams pārtransportēt uz Latviju,» pauda Pavļuts.

Runājot par Latvijas gatavību karam, Pavļuts atzīmēja, ka par to bija sākts domāt vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, redzot, kā situācija mainās un pandēmijas apstākļos aktualizējot jautājumu par rezervju pieejamību.

Ministrs norādīja, ka patlaban tiek pārskatītas zāļu rezerves, lai būtu gatavībā neparedzētām situācijām. Tāpat Veselības ministrija ir ciešā kontaktā ar mikroķirurgiem, kas devušies uz Ukrainu ārstēt ievainotos, kā arī ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem par to, kā būtu jārīkojas kara apdraudējuma gadījumā.