Pašvaldību vadītāji: Skolu tīkla reformas projektā pieļautas vairākas fundamentālas kļūdas un pieņēmumi

RACA aicina IZM pilnveidot skolu tīkla reformas projektu, kuru aizejošā valdība bija plānojusi virzīt kā vienu no prioritārajiem. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka esošajā projektā ir pieļautas vairākas fundamentālas kļūdas un pieņēmumi, piedāvājuma saturs neatbilst projekta mērķim.

RACA valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis («Vidzemes partija»), komentējot politisko kontekstu, atzīst, ka valdības demisija pašvaldībām nākusi par labu, jo skolu tīkla reformas projekts otrdienas Ministru kabineta sēdē netiks izskatīts. Tagad gan IZM, gan arī pašvaldībām ir vairāk laika, lai kopīgi izstrādātu pārdomātu un veiksmīgu skolu reformas projektu, kas būs jau nākamas valdības darba kārtības uzdevums.

«Valdības demisija gan nenozīmē, ka ieplānotā skolu reforma ir atcelta. Iespējams, ka arī jaunajā valdībā «Jaunā vienotība» turpinās pārraudzīs šo jomu, tāpat iespējams, ka ministre Anda Čakša (JV) saglabās savu amatu. Un pat ja IZM nonāks citas partijas pārraudzībā, jautājums par skolu reformu tik un tā būs aktuāls, komentē Krauklis. Savukārt RACA turpinās dialogu ar IZM vadību un speciālistiem, lai nodrošinātu tādu skolu reformas projektu, kas atbilst nospraustajiem mērķiem.

Krauklis atgādina, ka RACA 11.augustā klātienē tikās un diskutēja ar izglītības un zinātnes ministri Čakšu par konkrētiem kritērijiem un datiem. «Domāju, ka pēc tikšanās ministre sadzirdēja, ka projektā ir daudz labas ieceres, taču tās ir noformētas nepārdomāti un pretrunīgi, kā rezultātā netiks sasniegts nospraustais mērķis,» uzskata politiķis. Pašvaldību vadītāji norāda, ka skolu reformu nevar realizēt steigā un nepārdomāti, jo skolu reformas ietekme var būt vēl nozīmīgāka nekā Administratīvi teritoriālai reforma.

Lai arī Čakša ir uzsvērusi, ka reformas mērķis ir panākt vienādas iespējas bērniem visā Latvijā, pieejamu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, taču pašlaik IZM piedāvātās skolu tīkla reformas redakcijā to nenodrošina. Pašvaldību veiktā izpēte rāda, ka attālināsies skolu pieejamība, neuzlabosies izglītības kvalitāte, ir apdraudēta arī iekļaujošās izglītības nodrošināšana, skaidro Krauklis.

RACA pašvaldību vadītāji piekrīt skolu reformas veikšanas nepieciešamībai, taču, lai tā izrādītos ilgtspējīga un neizraisītu kārtējo iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem, reformas plānam ir jābūt rūpīgi pārdomātam, pretējā gadījumā sekas var izrādīties dramatiskas visās nozarēs, ne tikai izglītībā. Kļūdaini lēmumi var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas reģioniem.

LETA jau ziņoja, ka, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni — jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās — 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā — 60.

Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.-12.klašu grupā — saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.

Informatīvo ziņojumu par skolu tīklu reformu valdībā bija plānots izskatīt otrdien, taču ņemot vērā, ka pirmdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja par demisiju un norādīja, ka «valdībai, kas demisionējusi, nebūtu pareizi virzīt lielākas reformas».

RACA ir dibināta 2015.gadā, apvienojot Latvijas novadus, kas Latvijas Nacionālajā attīstības plānā tobrīd tika definēti par reģionālajiem attīstības centriem. Biedrībā pašlaik ir pārstāvēti 20 novadi, tai skaitā Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums un Valka.