Pašvaldību ierobežoto finanšu dēļ no kolektīviem var prasīt dalības maksu pasākumos pirms Dziesmu un deju svētkiem

Lai šogad maijā Salaspilī varētu notikt IX Vidējās paaudzes deju kolektīvu svētki, no deju kolektīvu dalībniekiem tiks prasīta maksa. Līdzīgi dalībniekiem varētu būt jāmaksā par piedalīšanos starpsvētku pasākumos arī citās pašvaldībās, kuru budžetos trūkstot līdzekļu šādu pasākumu nodrošināšanai.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot.

«Pašvaldības sedz visas tehniskās izmaksas, gādā par drošību, kārtību un tā tālāk. Šobrīd tā nauda, ko [Salaspils pašvaldība] var ieguldīt, nav pietiekama, lai par to varētu sarīkot svētkus,» skaidroja Pujāte.

Ar finansiālām grūtībām saskārusies arī Siguldas pašvaldība, komisijas sēdē informēja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure.

Pēc viņas vārdiem, šobrīd pašvaldības vērtē, kādā veidā nodrošināt pasākumu norisi, «lai nepazaudētu Dziesmu svētku tradīciju, jo tā ir visu mūsu svēta lieta». Tomēr citām pašvaldībām var nākties maksāt dalības maksu par saviem kolektīviem, ja pašvaldības, kuras rīko starpsvētku pasākumus, nespēs atrast līdzekļus.

Līdz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem ir palikuši trīs gadi. LNKC vadītāja informēja, ka ir uzsākts darbs pie svētku tēmas un vadmotīva, ar ko strādātu pie mākslinieciskajām koncepcijām. Svētku virstēmas definēšanai tiks pieaicināti jaunie literāti, jo «dziesmu svētki ir ilgtermiņa [pasākums], no paaudzes paaudzē».

Māksliniecisko koncepciju konkursus plānots izsludināt gada sākumā. Uzvarētājus galvenajiem pasākumiem sola uzzināt šogad. Tāpat tiks izsludināts konkurss uz svētku izpilddirektora amatu, kā arī norit darbs ar svētku potenciālajiem atbalstītājiem.

Mākslinieciskie kolektīvi nākamgad sāks pakāpeniski apgūt svētku koprepertuāru, un tad gaidāmas pirmās skates. Tāpat turpināsies starpsvētku pasākumi un svētku pasākumu māksliniecisko koncepciju konkursi, kā arī strādās svētku pasākumu mākslinieciskās grupas.

Tiek sagaidīts, ka nākamgad darbu uzsāks svētku biroja kodols, kas secīgi paplašināsies līdz 2028.gadam, kā arī tiks apstiprināta svētku norises vieta un laiks.

LNKC bāzes budžetā no 2025. līdz 2028.gadam svētku procesam gadā paredzēti 415 243 eiro. No tiem 186 000 eiro gadā iezīmēti virsvadītājiem un virsdiriģentiem, bet 229 243 eiro — starplaika pasākumiem.

LNKC vadītāja vērtēja, ka finansējums uz «visu lielo kopienas apjomu nav pietiekams», taču budžeta izstrādē «izdarīts viss iespējamais».

Svētku sagatavošanai un īstenošanai šogad finansējums nav paredzēts. Nākamgad, pēc LNKC aplēsēm, būs nepieciešami 740 776 eiro, bet 2027.gadā — 2 459 224 eiro. 2028.gadā varētu būt nepieciešami 9,7 miljoni eiro, no kuriem 5 miljonus eiro novirzītu pašvaldībām mērķdotācijās dalībnieku uzņemšanai.

Dziesmu un deju svētku kustībā šogad iesaistīti 1686 mākslinieciskie kolektīvi. No tiem 1483 ir pašvaldību dibināti, bet vēl 203 kolektīviem ir citiem dibinātāji.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika tradīcijas 150 gadu zīmē. Vairāk nekā 60 svētku pasākumos piedalījās 40 560 dalībnieku no 23 valstīm.