Pārtikas tirgotāju asociācija: Konkurence ir labākais mehānisms cenu mazināšanai

Viņš arī norāda, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana būtu pareizais solis, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā pārtikai ir tik augsta PVN likme.

Mazumtirdzniecības nozarei ir strikts regulējums un nemitīga tirgus uzraudzība, atzīmē Krūzītis, papildinot, ka Konkurences padome (KP) nesen veica visaptverošu mazumtirdzniecības tirgus pētījumu, secinot, ka starp mazumtirgotājiem ir vērojama konkurences cīņa, produktu cenas tirgotāji savā starpā nesaskaņo, un tās dažādos veikalu tīklos nozīmīgi atšķiras.

Krūzītis arī min, ka cenu regulēšana, piemēram, Ungārijas gadījumā, izpelnījusies Eiropas Komisijas uzmanību, kur Eiropas Savienības tiesa konstatējusi pārkāpumus Ungārijas valdības rīcībā, nosakot cenu griestus.

Lai uzlabotu situāciju ar pārtikas pieejamību, valdībai būtu jāfokusējas uz iedzīvotāju pirktspējas vairošanu, uzskata Krūzītis.

Savukārt mazumtirgotāja SIA «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais aģentūrai LETA norādīja, ka pircēji uzmanīgi salīdzina cenas veikalos, meklējot izdevīgākos piedāvājumus, tāpēc arī katrs mazumtirgotājs cenšas nodrošināt ikdienas produktu sortimentu par iespējami zemāku cenu. Lai garantētu lielākus apmērus un attiecīgi zemāku cenu, svarīgs ir arī ražotāju piedāvājums, kur, viņaprāt, Latvija iepaliek aiz Lietuvas un Igaunijas kooperācijā, modernizācijā un inovācijās piemēram, piena nozarē.

Atbalstot un stimulējot mazo ražotāju kooperāciju, valsts dotu lielāku pienesumu. Tas palielinātu uzņēmēju konkurētspēju un ražošanas apmērus, kas gala rezultātā atspoguļotos arī cenās veikalu plauktos, uzskata Turlais.

Savukārt mazumtirgotāju SIA «Maxima Latvija» un SIA «Lidl Latvija» pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir pāragri komentēt ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumus.

Jau vēstīts, ka valdošās koalīcijas partijas pirmdien, 4.novembrī, vienojās strādāt, lai mazinātu pārtikas cenas lielveikalos.

Tāpat LETA jau ziņoja, ka Ekonomijas ministrija līdz šā gada beigām varētu sagatavot piedāvājumu maksimālā pārtikas cenu uzcenojuma līmeņa noteikšanai.

Ekonomikas ministra rosinātajam pārtikas cenu ierobežošanas plānam ir vairāki mērķi, tostarp panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem nav jāpārmaksā par pirmās nepieciešamības precēm. Tāpat plānots novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.

Šos divus risinājumus varētu ieviest tuvākajā laikā, jo likumprojekts ir izstrādes stadijā, un novembra laikā to varētu saskaņot virzīšanai uz Ministru kabinetu. Vienlaikus arī paredzēts veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās.