Pārdot, izīrēt vai pārciest – ko darīt ar dārgiem mājokļiem?

Vairākums iedzīvotāju bija informēti par ziemā gaidāmo komunālo maksājumu paaugstināšanu, tādēļ laikus sāka veikt izmaksu mazināšanas pasākumus. Saskaņā ar pētījumu centra Norstat Latvija aptaujas datiem, apkures rēķinu mazināšanai 56% aptaujāto pastiprināti taupa siltumu, 11% nolēmuši nosiltināt mājokli un 7% izšķīrušies par labu efektīvas apkures sistēmas uzstādīšanai. Vēl 8% nolēmuši mainīt dzīvesvietu – pārcelties uz lauku īpašumu, jaunāku, energoefektīvāku mājokli vai mazāku dzīvokli.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) un nekustamā īpašuma aģentūras Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits mudina cilvēkus rīkoties pārdomāti un meklēt izdevīgāko risinājumu: «Ja vien finansiālie apstākļi nav kļuvuši ļoti spiedīgi, aicinu «nestrēbt karstu» un nesteigties ar radikāliem lēmumiem. Uzreiz pārdot mājokli noteikti nevajag, jo sasteigts darījums var nebūt izdevīgs. Īpašuma maiņa var šķist vilinošs risinājums, ja jaunajā dzīvesvietā paredzamas ievērojami mazākas izmaksas, taču jāņem vērā, ka ikviena īpašuma pirkšanai un pārdošanai arī ir izmaksas. Tādēļ kopējais tēriņu apjoms var būt pat lielāks nekā ieguvums. Vienīgajā īpašumā dzīvojošajiem pragmatiski jāizvērtē, kādas izmaksas iespējams samazināt, un jācenšas pārlaist ziemu. Savukārt divu un vairāku nekustamo īpašumu saimniekiem finansiālo slogu mazinās brīvo mājokļu izīrēšana. Lai ātrāk tiktu pie īrniekiem, var pat neprasīt īres maksu, bet gan līgumā paredzēt, ka īrnieks tikai nomaksā komunālos maksājumus».

Viņš vērš uzmanību, ka pat grūtos laikos var atrast abpusēji izdevīgu risinājumu. Īrnieku ielaišana tukšā dzīvoklī, prasot apmaksāt tikai komunālos maksājumus ir viens no šādiem risinājumiem. Tas padara mājokli pieejamu cilvēkiem, kuri negribētu maksāt gan īri, gan augstus komunālos maksājumus, un vienlaikus atbrīvo īpašumu saimnieku no daļas izdevumu.

Bigbank Latvija vadītājs Edgars Surgofts izdevumu samazināšanas iespējas saskata pragmatiskā saimniekošanā: «Taupīt energoresursus, rūpīgi sekot līdzi izdevumiem un iespēju robežās gādāt, lai tie nepārsniegtu ienākumus. Mājsaimniecības finanšu situāciju var atvieglot arī mazāk nepieciešamo izdevumu samazināšana, kā arī kredītu atmaksas grafika maiņa. Piemēram, pagarinot atmaksas periodu un samazinot ikmēneša maksājumu».

Šādu pieeju atbalsta liela daļa Latvijas iedzīvotāju. 62% Norstat Latvija aptaujas respondentu pavēstīja, ka mājoklī uzstādījuši ekonomiskas LED lampas un izvēlējušies energoefektīvas elektroierīces. Savukārt 64% šoruden sākuši retāk izmantot elektroierīces un atbildīgāk apgaismo mājokli. Tas ietver gan gaismu izslēgšanu telpās, kurās tobrīd neatrodas iemītnieki, gan vājāku apgaismojumu uzturēšanās zonās. 12% aptaujāto cenšas tērēt elektrību tad, kad tās cena biržā ir viszemākā. To galvenokārt dara īpašumos ar atbilstošu, biržas cenām piesaistītu elektrības tarifu. Vēl 5% mājoklī uzstādījuši viedos sensorus, kas atslēdz neizmantotās elektroierīces, bet 3% elektrību ražo savā mājsaimniecībā. Kopumā cenu kāpums licis mainīt paradumus lielākajai daļa iedzīvotāju, jo īpašus taupības pasākumus nav ieviesis vien katrs desmitais cilvēks.