Parakstīts līgums par 353 miljonu eiro papildus finansējuma piešķiršanu «Rail Baltica» projektam

Kopējais budžets līgumā ir 422,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ieguldījums būs 353,9 miljoni jeb maksimāli 85%, savukārt atlikušo finansējumu nodrošinās trīs Baltijas valstis.

Līgumu parakstīja CINEA, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija, Lietuvas Transporta un sakaru ministrija un «RB Rail».

Finansējuma līgums paredz atlikušo «Rail Baltica» pamattrases posmu projektēšanu Lietuvā, tai skaitā posmam no Kauņas līdz Lietuvas-Polijas robežai, Kauņas centrālajā mezglā, kā arī posmam starp Kauņu un Viļņu. Piešķirtais finansējums tāpat segs arī daļu no zemju atsavināšanas kompensācijām.

Latvijā līgums paredz «Rail Baltica» pamattrases būvniecības darbu sākšanu prioritārajā posmā no Latvijas-Lietuvas robežas, kā arī Skultes infrastruktūras apkopes punkta un būvniecības bāzes detalizētā tehniskā projekta izstrādi.

Igaunijā līgums paredz «Rail Baltica» pamattrases apakšbūves un saistīto elementu būvniecību, tai skaitā Ulemistes transporta mezgla būvniecību un projektēšanas darbus, lai mazinātu ietekmi uz medņu migrāciju posmā no Pērnavas līdz Igaunijas-Latvijas robežai.

Tāpat līgums paredz aktivitātes, kuru mērķis ir stiprināt pārrobežu dimensiju un nodrošināt tehnisko savietojamību, tostarp paziņotās institūcijas (NoBo) un novērtēšanas iestādes (AsBo) novērtēšanas pakalpojumus «Rail Baltica» projektēšanas un būvniecības darbiem, projektēšanas autoruzraudzību detalizēta tehniskā projekta īstenošanai būvniecības laikā, būvdarbu uzraudzību, ko veic FIDIC inženieris, kā arī pārrobežu posmu būvniecības iepirkumu modeļu analīzi. Tāpat finansējums piešķirts aktivitātēm, kas nodrošinās vides prasību ieviešanas uzraudzības metodoloģijas izstrādi.

Līgumā apstiprinātās aktivitātes arī ļaus turpināt «Rail Baltica» projekta koordinēšanu, lai stiprinātu kritiskos pārrobežu savienojamības un interoperabilitātes jautājumus, tai skaitā, nodrošinot vienotu tehnisko prasību izpildi, projekta ieviešanas pieejas un kvalitātes prasības visās trīs valstīs, kā arī īstenot «Rail Baltica» saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, domājot par ilgtspējīga un klimatneitrāla transporta izveidi.

Finansējums papildinās jau pieejamo finansējumu 2014.-2021.gada finanšu periodā, kur «Rail Baltica» īstenošanai ir pieejami vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. No tiem 85% veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF). 

CEF Transporta programma īsteno Eiropas Savienības transporta infrastruktūras politiku, atbalstot ieguldījumus transporta infrastruktūras veidošanā vai modernizācijā visā Eiropā.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju «Rail Baltica» plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.