Par valsts drošības apdraudēšanu turpmāk varēs sodīt ar mūža ieslodzījumu

Likuma izmaiņu iniciatīvu iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet būtiski papildinājumi pieņemtajos likuma grozījumos veikti arī pēc tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) priekšlikumiem.

Valsts prezidents, nākot klajā ar likumdošanas iniciatīvu, uzsvēra, ka izmaiņas kopumā vērstas uz to, lai par tādiem noziegumiem, kas būtiski apdraud valsts pastāvēšanas pamatus un kuru īstenošana var radīt būtisku kaitējumu svarīgām valsts interesēm, kā sods primāri būtu nosakāma tikai brīvības atņemšana, iespējami atsakoties no alternatīviem sodu veidiem.

Valsts prezidenta ieskatā, Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm vai nesamērīgi ierobežojošs iepretim aizvien jaunām indivīdu kaitīgās darbības izpausmēm, norādīja Valsts prezidents. Viņa ieskatā, Latvijas sodu politikai jānodrošina, ka sodi spēj līdzsvaroti sasniegt visus Krimināllikumā noteiktos soda mērķus, tajā skaitā aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi Latvijas sodu politikai ir jābūt efektīvam instrumentam, kas ir valsts rīcībā, vēršoties pret noziegumiem, kas apdraud Latvijas nacionālo drošību.

Rinkēviča piedāvājumi paredzēja no Krimināllikuma panta, kas attiecas uz apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu — sabiedriskais darbs. Rinkēviča ieskatā, šādi soda veidi ir nepietiekami, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē noteiktā veidā.

Atsaucoties uz tiesībaizsardzības iestāžu sniegto informāciju, prezidents vērtēja, ka tieši mantkārība ir viens no vadošajiem motīviem, kas pamudina cilvēkus izdarīt noziedzīgos nodarījumus pret valsti. Ievērojot to, viņš mudināja Krimināllikuma panta sankcijas papildināt ar papildsodu — mantas konfiskācija.

Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, teiks Saeimā pieņemto likuma izmaiņu pamatojumā.

Par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu — sabiedrisko darbu. Noteikts, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem pašlaik noteikto piecu gadu vietā.

Tāpat noteikts, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu — mantas konfiskāciju. Savukārt, ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās.

Par palīdzību ārzemniekam, ārvalsts organizācijai vai ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā piemēros brīvības atņemšanu no gada līdz desmit gadiem (iepriekš līdz pieciem gadiem), konfiscējot mantu vai bez tās. Arī par šādu noziedzīgu nodarījumu vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu un naudas sodu. Gadījumā, ja palīdzību ārvalstij būs sniegusi personu grupa, amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, vainīgo varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās.

Tāpat pastiprināta atbildību par spiegošanu, nosakot minimālo brīvības atņemšanas sodu — viens gads, kā arī paredzot iespēju piemērot papildsodu — mantas konfiskāciju. Par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu varēs piespriest mūža ieslodzījumu, brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās, un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

«Spiegošanas organizēšana un vadīšana ir vērtējama kā sevišķi kaitīga, jo sekmē ārvalsts un tās izlūkdienestu intereses plašā mērogā, jo šo darbību īstenotāji nodrošina nevis viena konkrēta spiega aktivitātes, bet veselu to tīklu darbību. Tāpat attīstīta spiegošanas organizēšana un vadīšana ievērojami paaugstina spiegošanas kvalitāti, veido tās sistēmiskumu un paplašina tvērumu un apjomu, tādējādi radot aizvien augstākas intensitātes apdraudējumu un īpaši paspilgtina spiegošanas radītās negatīvās sekas nacionālās drošības interesēm,» stingra soda nepieciešamību pamato Tieslietu ministrija.

Par uzbrukumu Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem vai ministriem, ja uzbrukums radījis personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, pašlaik likumā paredzēts cietumsods līdz 15 gadiem, savukārt pēc Lībiņas-Egneres priekšlikuma atbalstīta arī minimālā sankcija, ka piemērojamais sods par šādu uzbrukumu nedrīkstētu būt mazāks par trim gadiem cietumā.

Krimināllikums papildināts arī ar jaunu pantu, paredzot atbildību gadījumā, ja persona pārkāpj aizliegumu organizēt vai veikt militāri taktisku uzdevumu apmācības vai piedalīties tajās. Par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai naudas sodu.

Likuma grozījumi paredz arī pastiprināt iespējamo sodu par viltus draudiem par it kā ievietotiem spridzekļiem. Ja pašlaik par šādu nodarījumu, ja tas radījis būtisku kaitējumu un apzināti nepatiesais paziņojums vērsts pret diviem vai vairākiem objektiem, maksimālais sods paredzēts trīs gadi cietumā, tad nākotnē maksimālo sodu paredzēts palielināt līdz četriem gadiem cietumā, vienlaikus izslēdzot iespēju par šādu noziegumu piemērot sabiedriskos darbus.