Par traģiskas avārijas izraisīšanu alkohola reibumā draudēs naudas sods līdz 3,1 miljonam eiro

Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija otrdien atbalstīja pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna rosinājuma Tieslietu ministrijā (TM) sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt sodus dzērājšoferiem.

Grozījumi paredz par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un saistītajiem nodarījumiem kā obligātu papildu sodu kādam citam soda veidam noteikt naudas sodu.

Pie pašreizējā minimālās algas apmēra atkarībā no nodarījuma smaguma tiktu piemērots attiecīgs naudas sods.

Naudas sodu no 1860 eiro līdz 620 000 eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nebūs atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nebūs iegūtas vai būs atņemtas) un ja vadītājs atradīsies alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Tāda paša apmēra obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniegs 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Naudas sodu no 1860 eiro līdz 620 000 eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro arī par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs.

Naudas sodu no no 3100 eiro līdz 1,24 miljoniem eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums.

Tāda paša apmēra obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums.

Naudas sodu no no 3100 eiro līdz 1,24 miljoniem eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro arī par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes vai par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kas izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā cietušajam nodarīts viegls, vidējs vai smags miesas bojājums vai kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve.

Naudas sodu no no 6200 eiro līdz 3,1 miljonam eiro kā obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi.

Tāda paša apmēra obligātu papildsodu būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi.

Ja naudas sods netiks samaksāts, tas tiks aizstāts ar brīvības atņemšanu.

Tāpat grozījumi paredz atcelt iespēju kā sodu piemērot sabiedrisko darbu, jo tas neesot efektīvs sods, lai atturētu no šādu pārkāpumu veikšanas, skaidro TM.

Izmaiņas arī nosaka, ka par nodarījumu vairs nevarēs piemērot tikai naudas sodu, bet tas būs jāpiemēro obligāti kā papildu sods kādam citam no likumā paredzētajiem soda veidiem.

Grozījumi tiek virzīti, jo, analizējot prokuratūras rīcībā esošo statistisko informāciju, secināts, ka arī pēc iepriekš veikto izmaiņu spēkā stāšanās personai piemērojamais sods nesasniedz šo mērķi. Vēl aizvien saglabājies ievērojams to transportlīdzekļa vadītāju skaits, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā vai narkotisko vielu iespaidā, norāda ministrijā.

Lai arī šādu nodarījumu skaits samazinājies par 60%, tas joprojām vērtējams kā augsts, skaidro TM.

Kā ziņots, nesamazinoties to autovadītāju skaitam, kas pie stūres sēžas lielā reibumā, situācijas uzlabošanai nepieciešams domāt par vēl bargākām sankcijām, kādā no iepriekšējām Krimināltiesību apakškomisijas sēdēm norādīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Policijas statistika esot nepielūdzama, un katru dienu aptuveni desmit vadītāji tiek pieķerti braucam reibumā, un līdz šim piespriestie sodi, kā arī automašīnas konfiskācija ievērojami nesamazina šo pārkāpumu, argumentēja Stukāns.

Ģenerālprokurors atgādināja, ka savulaik Latvijā darbojās administratīvā atbildība par braukšanu lielā reibumā, kad šoferiem varēja piemērot uzreiz trīs sankcijas — administratīvo arestu, naudas sodu un tiesību atņemšanu. Vēlāk Latvija atteicās no administratīvā aresta.

Ņemot vērā minēto, Stukāns rosina apsvērt ieviest Krimināllikuma grozījumus, kas paredzētu faktiski visos gadījumos stipri iereibušiem šoferiem šoferiem noteikt brīvības atņemšanu un papildus arī tiesību atņemšanu un naudas sodu. «Paredzēt tādu atbildību, kad faktiski visos gadījumos tiek piemērots brīvības atņemšanas sods, piemēram, 15 dienas vai mēnesi, to katrā gadījumā vērtētu. Tāpat mūsu priekšlikums ir atteikties no daļas alternatīvo sodu,» uzsvēra Stukāns.

Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana par reāla cietumsoda noteikšanu dzērājšoferiem.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Emīls Slišāns. Viņš atgādina, ka pagājušā gada nogalē stājās spēkā kriminālatbildība par automašīnas vadīšanu stiprā alkohola reibumā — situācijā, kad vadītāja asinīs ir vairāk nekā 1,5 promiles alkohola.

Neskatoties uz sodu bardzību, pārkāpēju joprojām ir daudz — vidēji katru nedēļu izņemto automašīnu autoparks tiek papildināts ar aptuveni 30 iereibušu autovadītāju automašīnām, akcentēts iniciatīvas pieteikumā. Kopš pagājušā gada novembra vairāki simti cilvēku jau saukti pie kriminālatbildības par braukšanu alkohola reibumā.

«Diemžēl aizvien ir redzami gadījumi, kad ir tikusi izraisīta nāvējoša avārija tāpēc, ka viens no autovadītājiem ir sēdies pie stūres alkohola reibumā,» secina Slišāns.

Ar šo iniciatīvu tiek pausts aicinājums piespriest autovadītājiem, kas brauc dzērumā virs 1,5 promilēm, reālus cietumsodus, savukārt auto konfiskāciju noteikt vadītājiem, jau sākot no vienas promiles alkohola.