“Par pensionāriem es nepārdzīvotu”: baņķieris uzskata, ka iedzīvotāji Latvijā dzīvo labāk, nekā viņiem šķiet

Uz jautājumu par to, kā noteikt, vai cilvēks pieder pie vidusslāņa, Ģirts Rungainis norādīja, ka, iespējams, vajadzētu skatīties ne tik daudz uz ienākumiem, cik uz dzīves kvalitāti, kas cilvēkam ir pieejama.

Viņš minēja piemēru, kāpēc dzīves kvalitāte var būt svarīgāks rādītājs (jo īpaši salīdzinot valstis) nekā tikai ienākumi/izmaksas bez konteksta: lūk, cilvēks dzīvo privātmājā Mārupē – bet kāda māja viņam būtu pieejama, ja viņš dzīvotu Londonā? Tikpat plaša un silta? Un cik daudz laika viņš tērētu, lai nokļūtu no savas mājas uz pilsētas centru? Rungainis uzskata, ka Londonā viņam nāktos tērēt trīs līdz četras reizes vairāk, lai iegūtu Mārupes komforta līmeni.

“Man šķiet, ka ap 20 procentiem no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir tāds stabils rietumu vidusslānis, pat ļoti neslikts. Vēl 20 procenti – mazliet zemāk, bet arī viņi ir vidusslānis. Nākamie 20 procenti ir cilvēki, kuri domā, ka ir vidusslānis, bet te ijāskatās, kas viņiem ir pieejams,” saka raidījuma viesis.

Investīciju baņķieris uzskata, ka problemātiski varētu būt aptuveni 40 % iedzīvotāju, kas ir zem vidusslāņa. Tostarp arī jaunieši, kuriem vēl nav sava nekustamā īpašuma, kuriem, visticamāk, ir zemi ienākumi un kuriem bērna piedzimšana varētu nozīmēt strauju dzīves kvalitātes pazemināšanos. Tieši par viņiem būtu jārūpējas.

“Savukārt par pensionāriem un cilvēkiem, kuri ir atraduši savu vietu dzīvē, es lielākoties nepārdzīvotu. Principā viņi dzīvo labāk, nekā bieži vien domā. Tostarp arī pensionāri,” norāda Latvijas Radio 4 sarunbiedrs.

Kā pierādījumu viņš minēja savus attālus radiniekus: “Aizejot pensijā, parastā valsts pensijā, viņi, lielākoties bez bērnu atbalsta, ir apceļojusi pusi Eiropas. Tiesa, ar autobusu, nevis ar lidmašīnu, taču viņi ir pabijuši valstīs, kurās pat es neesmu bijis. Un viņi nedzīvoja tur zem tilta, viņi dzīvoja viesnīcās.”