Par būvnieku karteļa realizētajiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija 25 projektos

«Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota,» sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

«Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu,» sacīja Krūmiņa.

Viņa atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) raidījumā sacīja, ka tos ES līdzfinansētos projektus, kuri patlaban vēl ir procesā un kuriem tiks pārtraukta ES finansējuma izmaksa, nevarēs pabeigt laikā, vai arī nevarēs pabeigt vispār.

«Pasūtītājiem ir jāvēršas tiesā, lai no būvniekiem piedzītu zaudējumus. Ja publiskie pasūtītāji nevērsīsies tiesā par zaudējumu piedziņu, būs jāvērtē valsts un pašvaldību amatpersonu atbilstība amatam,» sacīja Siliņa.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) — citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, iepriekš preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles «Latvija», Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils «Ziemeļblāzma», Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra «Akropole» būvniecību, tirdzniecības centra «Alfa» būvniecību un «Rimi» loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī «Taureņi» un sanatorijā «Jūraslīcis», Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA «Skonto būve», SIA «Latvijas energoceltnieks», SIA «Velve», SIA «Arčers», SIA «Rere būve», SIA «Re & Re», SIA «RBSSKALS būvvadība», SIA «Abora», AS «LNK Industries» un SIA «Merks». Tiesa «RBSSKALS būvvadība» patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma — 6,1% — tika piemērots diviem uzņēmumiem. «Re & Re» piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet «Skonto būvei» — 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. «LNK Industries» piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, «Merks» — 2 688 950,79 eiro apmērā, «Arčers» — 1 998 412,02 eiro apmērā un «Abora» — 1 115 910 eiro apmērā.

«Latvijas energoceltniekam» piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma — 3 329 579,41 eiro, «Rere būvei» — 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet «Velvei» — 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.