Par 2025.gada dzīvnieku izvēlēts ezis

Šogad aprit 180 gadi kopš dibināts Latvijas Nacionālais dabas muzejs, un savā jubilejas gadā par gada dzīvnieku muzejs izvēlējies ezi — savvaļas dzīvnieku, kas novērojams arī pilsētvidē.

Dabas muzeja zoologi skaidro, ka ezis ir neliela auguma apaļīgs dzīvnieks, kura raksturīgākā pazīme ir ar adatām segta ķermeņa virspuse. Ezim ir neliela galva ar smailu, kustīgu un mitru purniņu. Ežiem ir mazas, apaļas acis, nelielas, noapaļotas ausis un ļoti īsa aste. Kājas ir salīdzinoši īsas, spēcīgas, ar pieciem pirkstiem un nagiem, kas piemērotas arī zemes rakšanai.

Eži pārvietojas vienmērīgos, ātros soļos, bet spēj arī ātri skriet un pat lēkt. Muguru un sānus klāj divus centimetrus garu adatu kažoks, bet galva, vēders un kājas klātas ar raupju apmatojumu. Briesmu gadījumā ezis spēj savilkties kamolā, uz ārpusi izslienot adatas, stāsta zoologi.

Speciālisti norāda, ka Latvijā ir divas pēc ārējām pazīmēm ļoti līdzīgas ežu sugas — baltkrūtainais ezis «Erinaceus roumanicus» un brūnkrūtainais ezis «Erinaceus europaeus». Biežāk sastopams baltkrūtainais ezis, jo tā izplatības areālā ir visa Latvijas teritorija. Brūnkrūtainais ezis sastopams reti, galvenokārt Latvijas ziemeļaustrumos. Latvijā sastopamā ežu populācija oktobrī devās ziemas guļā, kas ilgs līdz aprīlim.

Zoologi zina teikt, ka eži apdzīvo teritorijas, kas bagātas ar krūmiem, lapu kokiem un bagātu zemsedzes veģetāciju — meža malas, lauksaimniecības zemes, dārzus un parkus. Labprāt uzturas apdzīvotu vietu tuvumā, arī pilsētās. Aktīvi tie ir gada siltajā sezonā, diennakts tumšajā laikā.

Eži ir visēdāji, tomēr galvenokārt pārtiek no bezmugurkaulniekiem — vabolēm, kāpuriem, gliemežiem, tārpiem un zirnekļiem. Ēd arī augļus un mazus mugurkaulniekus, piemēram, vardes, čūskas, ķirzakas, putnu mazuļus, olas. Ežu dzīves ilgums ir pieci līdz septiņi gadi. To dabiskie ienaidnieki ir lapsas, āpši, caunas, meža cūkas, pūces un suņi. Dzīvniekus apdraud arī transporta līdzekļi, kūlas dedzināšana un pesticīdu izmantošana, norāda speciālisti.

Eža gadā muzejs kopā ar īpašo sadarbības partneri un kaimiņu kafejnīcu «Ezīša kofīšops» aicinās uz dažādām aktivitātēm un iepriecinās ar ezim veltītām krūzēm un kafiju. Vairāk par ežiem var uzzināt muzeja zooloģijas ekspozīcijā, un jau janvārī ģimenes ar bērniem muzejs aicinās uz ežiem veltītu pasākumu.

Dabas muzejs aicina reģistrēt ežu novērojumus vietnē «www.dabasdati.lv» un iekļaut gada dzīvnieku izglītojošos pasākumos un citās norisēs.

Dabas vērotājs Vilis Bukšs stāsta, ka janvārī nereti ir tā, ka atkušņos pamostas ezis. Šogad viņš 7.janvārī novērojis pamodušos ezi Dārzu ielā, Viļakā. Līdzīgi bijis arī 2012.gada 13.janvārī Ziedu ielā. Zīmīgi, ka ezis ir Viļakas pilsētas ģerbonī, viņš norāda.

Gada dzīvnieks ir viena no ilgāk pastāvošajām vides izglītības aktivitātēm Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Pirmais gada dzīvnieks tika izvēlēts 2000.gadā.

Sākotnēji gada dzīvnieks pasludināts ar mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamām dzīvnieku sugām. Laika gaitā, aktivitātei iegūstot popularitāti, iniciatīvu uzņēmās arī dabas aizsardzības un interešu biedrības, izvirzot arī citus gada simbolus. Piemēram, Latvijas Ornitoloģijas biedrība nosaka gada putnu, Latvijas Entomoloģijas biedrība — gada kukaini un gada bezmugurkaulnieku. Tikušas izvirzītas nominācijas gada zivs, gada gliemezis un citi, turklāt ideju pārņēmušas arī Latvijas Mikologu biedrība ar gada sēni, Latvijas Dendrologu biedrība — gada koku, Latvijas Petroglifu centrs — gada ģeoloģisko objektu u. c.

Daļa organizāciju nomināciju izvirza neregulāri, taču Dabas muzeja speciālisti to dara katru gadu janvāra sākumā, sadarbojoties ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu «Silava», Dabas aizsardzības pārvaldi, Pasaules Dabas fondu, citām valsts institūcijām un biedrībām.

Pērn Dabas muzejs par 2024.gada dzīvnieku tika izvēlējies stirnu, 2023.gadā — ķirzaku, 2022.gadā — zebieksti, 2021.gadā — zaķi, 2020.gadā — bebru, 2019.gadā — alni, bet 2018.gadā — vāveri.