Opozīcijas deputāti vēlas FM apliecinājumu par ārvalstu kino uzņemšanas atbalsta sistēmas saglabāšanu

TV3 raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka ir apdraudēta ārvalstu kino uzņemšana Latvijā, jo FM vēloties mainīt nosacījumus atbalsta sistēmai.

Šonedēļ pēc koalīcijas sanāksmes ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kura pārraudzībā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas uzrauga īpašu atbalsta programmu ārvalstu kino ražotājiem, kas izvēlas filmas un seriālus uzņemt Latvijā, pauda ka kino nozare varot būt mierīga, jo atbalsta programma turpināsies tāda pati, kā līdz šim.

Valainis sacīja, ka visas domstarpības ir izrunātas ar FM un atbalsta sistēma nemainīsies.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzīmēja, ka valdība vēl šonedēļ meklēs risinājumus, lai iesāktais darbs varētu turpināties.

NA deputāti interesējas, vai FM ir atradusi premjerministres pieminētos risinājumus, un kādi tie ir. Tāpat opozīcijas deputāti lūdz finanšu ministru informēt, kad ārvalstu kino projekti, kas ir sākti un norisinās atbalsta sistēmas ietvaros, saņems pienākošos kompensāciju pilnā apmērā.

Kā ziņots, Eiropā daudzās valstīs ir radītas īpašas atbalsta programmas, kas filmu veidotājiem jau pēc filmēšanas beigām ļauj atgūt daļu no iztērētās naudas.

TV3 raidījums «Nekā personīga» vēstīja, ka Latvijā patlaban eksistējošā sistēma paredz, ka LIAA gada sākumā vēršas FM un Ministru kabinetā, lai valsts budžetā rezervētu konkrētu summu, ko starptautisko kino projektu filmētājiem atmaksās, kad viņi darbu būs pabeiguši un naudu Latvijā iztērējuši. Valsts ieguvums vienmēr esot lielāks, proti, valsts budžets ieņem vairāk, nekā tiek iztērēts atbalsta maksājumos.

Decembrī LIAA izskatījusi un atbalstījusi septiņus jaunus Latvijā filmējamu ārvalstu filmu projektus. Tos iesniedz vietējie kino producenti, kas atraduši un uz Latviju pierunājuši braukt strādāt ārvalstu kolēģus.

Šī gada prognoze bijusi, ka kompensācija būs ap trīs miljoniem eiro, bet kino veidotāji valsts budžetā iemaksās vairāk nekā četrus miljonus eiro. Turklāt kopējais naudas apjoms, ko šī gada laikā uz Latviju varētu atvest un šeit iztērēt kino ļaudis aplēsts ap 16 miljoniem eiro, vēsta «Nekā personīga».

Taču FM vēloties mainīt kārtību, nosakot, kurus nodokļus kompensēs un kurus nē. Līdz šim atmaksāja gan pievienotās vērtības nodokli (PVN), gan iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet FM iecerētās izmaiņas paredz kompensēt tikai PVN.

LIAA vadītāja Iveta Strupkāja raidījumam skaidroja, ka pretendenti, piesakoties programmai, ir rēķinājušies ar esošajiem nosacījumiem, bet izmaiņas paredz pilnīgi citu atbalsta apmēru.

Kino producents Andrejs Ēķis uzsver, ka valsts pēkšņi sāka mainīt spēles noteikumus, ko jau ir apstiprinājusi. Turklāt ārzemju partneri jau sākuši tērēt naudu, tostarp arī Latvijā, kur veic izpēti.

«Viņi zina, ka Latvijā var filmēt, ka te viņus neapkrāps, ka te viss būs kārtībā. Un tad, kad ir jau izsludināts konkurss, kad ir jau noslēgti līgumi, pēkšņi valsts pasaka, ka nē, ka mēs tagad mazlietiņ citādāk skaitīsim,» raidījumam pauda Ēķis.

Strupkāja brīdināja, ka šāda nosacījumu maiņa jau projektu realizācijas stadijā var arī radīt tiesvedības.

Neskaidrību dēļ jau četrus mēnešus nepieciešamais līdzfinansējums ārvalstu filmu ražošanai Latvijā joprojām nav apstiprināts.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) «Nekā personīga» apgalvoja, ka par problēmu uzzina no raidījuma, tikmēr kultūras ministre Agnese Logina (P) teica, neoficiāli problēmu jau ir pārrunājuši ar finanšu ministru.

«Tas tiešām ir starpnozaru jautājums, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī labā sistēma, šīs labās iestrādes vienkārši pazūd, jo tas ir jautājums par uzticību valstij,» raidījumam atzina Logina.