Opozīcijai ar «KPV LV» palīdzību komisijā izdodas noraidīt izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā

Parlamenta komisija jau otro dienu skatīja grozījumus likumā «Par pašvaldībām», un šodien plkst.14 plāno turpināt skatīt ar minēto likumprojektu saistītos priekšlikumus grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.

Komisijas deputāti pirms ārkārtas sēdes par Rīgas domes atlaišanas likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijām noslēdza darbu pie grozījumiem likumā «Par pašvaldībām», tos neatbalstot. Ņemot vērā komisijas sastāvu, prognozējams, ka arī otru likumprojektu komisija, visticamāk, neatbalstīs.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis skaidroja, ka līdz ar šādu balsojumu likumprojekts izskatīšanai Saeimā netiks iesniegts.

Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī opozīcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumus, kas saistīti ar vispārēju regulējumu par pašvaldību darbu. Koalīcijas deputāti izteikuši kritiku par priekšlikumiem, kas nav tieši saistīti ar ārkārtas vēlēšanu regulējumu domes atlaišanas gadījumā, uzsverot, ka tie būtu jāskata atsevišķi, parastā kārtībā, jo steidzamība esot noteikta tieši minētajiem punktiem.

Deputāts Aldis Adamovičs (JV) uzsvēra, ka likumprojektā neesot neviena vārda, kas liecinātu, ka tas attiektos tikai uz Rīgas domi. Viņš rosināja pirms galīgā lasījuma neskatīt priekšlikumus, kas neattiecas uz sākotnēji paredzētajām pārmaiņām.

Deputāte Dace Bluķe (AP) arī akcentēja, ka steidzamība noteikta saistībā ar likuma 92.pantu, savukārt pārējie priekšlikumi, kas to neskar, būtu atdalāmi un skatāmi parastajā kārtībā.

Saeimas Juridiskajā birojā gan skaidroja, ka komisijai ir pienākums lemt par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem.

Parlamentārietis Sergejs Dolgopolovs (S) uzsvēra, ka steidzamība piešķirta nevis vienam likuma pantam, bet gan visam likumam.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko pauda, ka argumentācija par to, ka steidzamība piešķirta tikai vienam pantam, likumprojekta anotācijā neesot neviena vārda, kas pamatotu likumprojekta steidzamības nepieciešamību. «Es strādāju Juridiskajā komisijā, kur ik pa laikam ienāk tādi likumprojekti, kas saistīt ar narkotisko vielu ierobežošanu. Tie tiešām ir steidzami likumprojekti,» pastāstīja politiķe.

Neskatoties uz koalīcijas kritiku, komisija tomēr lēma par katru no iesniegtajiem priekšlikumiem.

Opozīcijas deputāti rosinājuši mainīt pašvaldību atlaišanas kārtību, piedāvājot, piemēram, šādu funkciju uzticēt tiesai, kura izvērtētu atbildīgā ministra juridisko pamatojumu domes atlaišanai.

Ņemot vērā, ka «KPV LV» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens balsoja kopā ar opozīciju, atbalstot opozīcijas iesniegtos priekšlikumus, komisijā izveidojusies situācija, ka balsis «par» un «pret» sadalījās vienādi — ar sešām balsīm katrā pusē, līdz ar to komisija nevarēja piekrist nevienam no priekšlikumiem.

Vienāds balsu sadalījums nāca arī tad, kad bija jābalso par likumprojektu pirms galīgā lasījuma kopumā. Neizšķirts balsojums neļāva koalīcijas deputātiem panākt likumprojekta atbalstu komisijā.

Jau ziņots, ka šodien komisijas sēdē bija plānots vērtēt priekšlikumus izmaiņām ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.

Komisijai bija plānots izskatīs priekšlikumus, kas pirms otrā lasījuma iesniegti grozījumiem likumā «Par pašvaldībām» un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.

Grozījumiem likumā «Par pašvaldībām» saņemti 36 priekšlikumi, savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā — seši priekšlikumi.

Saeima pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumos, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.

Opozīcijas deputāti debatēs pārmeta koalīcijas politiķiem vēlmi pakārtot minētos likumus savām interesēm un vajadzībām, tādējādi uzlabojot iespējas nostiprināt savas pozīcijas Rīgas domē, ja izdosies uzvarēt ārkārtas vēlēšanās. Opozīcijas deputāti mudināja kolēģus no valdību veidojošajām partijām paraudzīties pašiem uz sevi, lai konstatētu, ka arī koalīcija veic apšaubāmas darbības un tāpēc būtu atlaižama.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā, teikts grozījumu anotācijā.

Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta, norādījuši grozījumu autori.

Izmaiņas pašvaldību likumā un pašvaldību vēlēšanu likumā galīgajā lasījumā Saeima nolēma skatīt 19.decembrī.

Grozījumi likumā paredz, ka Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās tiktu ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Kā ziņots, Ministru kabinets vakar nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) un iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) balsojot pret, vairākums ministru atbalstīja priekšlikumu atlaist Rīgas domi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) argumentēja, ka ir pamats atlaist Rīgas domi par sistemātiski nerisinātām problēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.