Viņš skaidroja, ka šie pacienti citu veselības problēmu dēļ ir nonākuši kādā citā stacionārā un tad pārvesti uz Latvijas Onkoloģijas centru, un diemžēl vēzis vairs nav bijis agrīnā stadijā.
Mediķis atgādināja, ka Covid-19 dēļ veselības aprūpes pakalpojumi onkoloģijas pacientiem netika ierobežoti tā kā tas notika citās jomās. Viņš iedrošināja pacientus nākt pārbaudīties, norādot, ka Latvijas veiksmes stāsts varētu būt profilakse un agrīna diagnostika. Ja to panāktu, bieži vien nebūtu vajadzīga modernā ķīmijterapija un specifiskie marķieri.
«Pamatuzdevums būtu populācijas izglītošana un apzinīguma līmeņa celšana, bet, protams, tiem, kas jau bijuši apzinīgi, bet saslimuši, jāpanāk tāda ārstēšana, kā visā pasaulē,» viņš uzsvēra.
Eglītis gan nenoliedza, ka nozarē ir finansiālas un cilvēkresursu problēmas. Viņš atzīmēja, ka nākamā gada budžeta prioritāte ir mediķu algas, vienlaikus norādot, ka nozare jau tagad ir ierobežota ar personāla trūkumu un tā nosacītu izdegšanu. Turklāt finansējums nepieciešams arī citiem mērķiem. «Faktiski, kāds būs šī budžeta pielikums tieši onkoloģijai, mēs īsti nezinām, bet skaidrs, ka vajadzības būtu vairāki desmiti miljoni eiro,» viņš norādīja.
Nauda būtu nepieciešama gan vēža skrīninga programmu uzlabošanai, kuru rezultāti pēc viņa paustā absolūti nav apmierinoši, gan staru terapijas iekārtu nomaiņai, gan modernajiem medikamentiem, gan diagnostiskajām dārgajām procedūrām.
Mediķis atzina, ka ārstēšanas, medikamentu pieejamības uzlabojumu ir bijuši, tomēr, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, medikamentu klāsts Latvijā ir par trešdaļu mazāks.
Eglītis atzina, ka pašreiz Latvijas vēža reģistra datu bāze ir nepilnīga, tādēļ nevar nosaukt precīzu onkoloģijas pacientu skaitu. Tomēr pēdējos desmit gados vidēji gadā tiek atklāti 11 500 jauni vēža gadījumi, bet gandrīz 6000 cilvēku ar šo diagnozi mirst.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.