Onkoloģijas centrā plāno izstrādāt elektronisku pacientu bibliotēku ar informāciju par medikamentiem

Ideja aizgūta no Zviedrijas kolēģiem, kuriem pacientu bibliotēkā zviedru un angļu valodās pieejama informācija, piemēram, par to, vai, lietojot konkrētu medikamentu, ir jāierobežo uzturā patērētais cukura daudzums. Patlaban Zviedrija esot devusi atļauju tulkot viņiem pieejamo informāciju latviski, lai tā būtu pieejama arī Latvijas iedzīvotājiem. Paredzēts, ka pacientu bibliotēka būs pieejama internetā, tomēr Lejniece atzina, ka tas prasīs laiku.

Lejniece pauda, ka daudzi jaunumi Onkoloģijas centrā nākuši līdz ar ieceri par Latvijas Vēža centra izveidi pēc Eiropas standartiem, kura akreditācija uzsākta 2021.gadā, taču šogad plānots pabeigt. Viens no jaunumiem ir atbalsts onkoloģiskajiem pacientiem, ko nodrošinās izglītības māsa un koordinators. Divas izglītības māsas sākušas darbu slimnīcā jau pērn, bet šogad komandai pievienosies vēl četras. Paredzēts, ka katra izglītības māsa ar zināšanām kādā noteiktā vēža veidā sniegs atbalstu pacientam, konsultējot to pirms un pēc diagnozes noskaidrošanas, kā arī komunicējot ar tā tuviniekiem. Piemēram, pacientam tiks stāstīts, kā notiks ārstniecības process, kā izpaužas ķīmijterapija un kas notiks pēc.

«Ja tu neesi mediķis, tad ir ļoti daudz jautājumu, jo tu neko nesaproti, tu ar to saskaries pirmo reizi. Māsai pacients var zvanīt un teikt, ka nesaprot, ko darīt. Var arī vaicāt, piemēram, vai pirms izmeklējuma no rīta drīkst vai nedrīkst ēst. Tad šī māsa izglīto pacientu un komunicē ar to,» skaidroja Lejniece.

Savukārt, ja izglītības māsa redz, ka kāds jautājums nav viņas kompetencē, viņa nevar to atrisināt, tad viņa meklē atbildīgo ārstu un attiecīgi arī nepieciešamo risinājumu. Patlaban viena no izglītības māsām strādā ar krūts vēža pacientiem, bet otra — onkohematoloģisko slimību pacientiem. Tikmēr koordinators saplāno pacientam nepieciešamos izmeklējumus.

«Tas atslogo ārstu darbu. Mums šobrīd medicīnas sistēma ir tāda, ka ārsts dara ļoti daudz darbu, kas viņam nebūtu jādara. Mums vajag vairāk personāla, kurš palīdz gan ārstam, gan pacientam,» atzina Lejniece.

Viņa piebilda, ka svarīgi domāt vēža pacientu aprūpi visa mūža garumā, jo pat, ja ir sekojusi remisija, tā ir arī psiholoģiska trauma par to, ka vēzis bijis. Viņasprāt, iespējams, vajadzētu domāt par papildus skrīningiem un psihoemocionālo atbalstu arī pēc ārstēšanas.