OECD: Darbaspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2060.gadam saruks par 40%

OECD savā pētījumā kā darbspējīgu apskatījis iedzīvotāju grupu 20 līdz 64 gadu vecumā. Tomēr atbilstošai Latvijas likumdošanai par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji no 15 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Šogad pensionēšanās vecums Latvijā 63 gadi un deviņi mēneši un turpmākos gadus tas tiks palielināts, līdz 2025.gadā sasniegs 65 gadus.

OECD prognozē, ka visās OECD valstīs kopumā līdz 2060.gadam 20 līdz 64 gadus vecu iedzīvotāju skaits samazināsies par 10%. Tomēr eksperti uzskata, ka darbspējīgajā vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvars Latvijas gadījumā kritīsies straujāk nekā citās OECD valstīs. Pētījuma autori prognozē, ka šīs iedzīvotāju grupas īpatsvars Latvijā un Lietuvā saruks par teju 40%.

Uz pārējo OECD valstu fona, Latvija ierindojas trešajā vietā pēc darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās tempa. OECD eksperti uzsver, ka senioru īpatsvara pieaugums nākotnē radīs draudus pensiju sistēmas funkcionēšanai, jo, paralēli samazinoties kopējo strādājošo skaitam, pieaugs pensionāru īpatsvars.

Raugoties uz iedzīvotāju pārticības līmeni, OECD pētījumā secināts, ka to iedzīvotāju vidū, kuru vecums pārsniedz 65 gadus, 32,7% ir uz nabadzības sliekšņa, proti, viņu ienākumi ir zem 50% no iedzīvotāju ienākumu mediānas. Statistika liecina, ka iedzīvotāji, kuru vecums pārsniedz 75 gadus, biežāk nonāk nabadzībā. Šo iedzīvotāju vidū 40,8% gadījumos ienākumi ir zem augstākajiem 50% no kopējās iedzīvotāju ienākumu mediānas.

Līdzīga tendence novērojama arī dzimumu šķērsgriezumā, proti, 38,8% sieviešu atrodas uz nabadzības sliekšņa, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 20%. Tomēr, kā norāda OECD eksperti, Latvijā ir viena no lielākajām starpībām vidējā mūža ilgumu ziņā tieši dzimumu šķērsgriezumā, kas vedina domāt, ka abi mērījumi ataino vienu un to pašu iezīmi. 

Pētījuma autori argumentē, ka ienākumu atšķirības dažādu vecumu senioru vidū skaidrojamas arī ar pensiju indeksāciju, kas, pēc pētījumā aplūkotajiem datiem, nenodrošina samērīgu ienākumu pieaugumu pensionāriem relatīvi pret darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem.

Vienlaikus OECD pētījumā secināts, ka nodarbinātība vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem Latvijā ir augusi salīdzinoši straujāk nekā citās OECD valstīs. Kamēr vidējais rādītājs ir aptuveni 17%, Latvijas gadījumā tie ir teju 30%, kas uz pārējo valstu fona Latviju novieto piektajā vietā. Vien Vācijā, Slovākijā, Ungārijā un Nīderlandē ir novērojams straujāks pieaugums. Senioru nodarbinātība Latvijā ir pieaugusi teju trīs reizes straujāk nekā 25 līdz 54 gadus vecu iedzīvotāju grupā, lai gan arī šo iedzīvotāju nodarbinātības pieaugums ir viens no vislielākajiem OECD valstīs.

Raugoties uz dzimstības rādītājiem, pētījumā prognozēts, ka līdz 2060.gadam Latvijā tas pieaugs no pašreizējiem 1,72 līdz 1,80 dzimušajiem uz vienu iedzīvotāju, rezultātā apsteidzot Eiropas Savienības (ES) vidējo provizorisko rādītāju 2060.gadā — 1,70 dzimušie. 

OECD provizoriskie dati norāda uz salīdzinoši strauju dzimstības pieaugumu Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem. Proti, ja 2000.gadā Latvijas dzimstības rādītājs bija viens no sliktākajiem OECD valstu vidū (tostarp ES), tad patlaban Latvija ir virs OECD un ES rādītāja. Arī 2040.gada prognozes lēš, ka Latvijas dzimstības rādītājs būs par 0,10 augstāks nekā OECD un par 0,14 nekā ES.

Kā vēstīts, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis šonedēļ sarunā ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem norādīja, ka demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs «risināma tikai ar imigrāciju».

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.