Novembra pēdējā nedēļā policija aizturējusi 10 telefonkrāpnieku līdzdalībniekus

Visi aizturētie ir Latvijas valstspiederīgie, un daži no viņiem ir nepilngadīgi. Aizturētie var tikt saukti pie kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai līdzdalību krāpšanā.

Policija novērojusi satraucošu tendenci, ka noziedznieki arvien biežāk virtuālajā vidē meklē personas, kas par samaksu būtu gatavas saņemt sūtījumus un nodot tos tālāk pēc norādēm. Patiesībā šie darba meklētāji tiek iesaistīti nozieguma izdarīšanā — viņi saņem izkrāpto skaidro naudu no telefonkrāpšanās cietušajiem, dažkārt arī cietušo banku kartes.

Policijā informē, ka noziedznieki zvana iedzīvotājiem un uzdodas par «Smart-ID», banku, mobilo sakaru operatoru un policijas darbiniekiem. Iedzīvotāji tiek apvārdoti, ka viņu banku kontos notiekot nelikumīgas darbības, tāpēc esot jāatklāj bankas kontu dati. Citreiz krāpnieki melo, ka ir no policijas, un ka sazvanītā iedzīvotāja tuvinieks iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā. Lai it kā pret tuvinieku netiktu uzsākts kriminālprocess, krāpnieki pieprasa skaidru naudu, ko lūdz nodod viņu sūtītam kurjeram jeb naudas mūlim. Krāpnieki psiholoģiski ietekmē cietušos — draud, steidzina un pat raud klausulē, nolūkā zvana saņēmēju īpaši satraukt un radīt ticamamību, ka raudošais cilvēks ir viņu radinieks.

Šā gada novembrī reģistrēti 11 gadījumi, kad telefonkrāpnieki no iedzīvotājiem līdzīgā veidā izkrāpuši 10 000 eiro vai vairāk.

Tā piemēram, šā gada 19.novembrī sievietei Rīgā piezvanīja krāpnieks, kurš paziņoja, ka ir «izmeklēšanas komitejas priekšnieks». Viltvārdis stāstīja, ka sazvanītās sievietes meita izskrējusi uz ceļa, kad luksoforā dedzis sarkanās gaismas signāls, kā rezultātā negadījumā cietusi cita sieviete, kura braukusi automašīnā. Sarunas laikā noziedznieki izlikās, ka iedod klausuli it kā sazvanītās sievietes meitai. Pēc tam cietušajai teikts, ka nepieciešami 40 000 eiro, lai izbeigtu uzsākto krimināllietu. Sazvanītā sieviete nosauca savu adresi, pēc kā noziedznieku līdzdalībnieks vairākas reizes braucis pie cietušās pēc skaidras naudas, kopumā no viņas saņemot 23 500 eiro.

Savukārt 11.novembrī kāda Liepājas iedzīvotāja vērsās policijā ar iesniegumu par to, ka laika posmā no 4.novembra līdz 8.novembrim ar viņu telefoniski sazinājušās vairākas personas, apgalvojot, ka ir dažādu iestāžu darbinieki, kā rezultātā izkrāpuši viņai 21 700 eiro.

Nākamajā dienā saņemts iesniegums no Jelgavas novada, Kalnciema pagasta, Kalnciema iedzīvotājas, kura ziņoja par 20 000 eiro izkrāpšanu. Šoreiz noziedznieki bija uzdevušies par «Tele 2» un «SEB banka» darbiniekiem. Cietusī krāpnieku sūtītam kurjeram atdevusi savu bankas karti.

Pēdējā laikā arvien biežāk krāpnieki virtuālajā vidē, piemēram, saziņas platformā «Telegram», uzrunā darba meklētājus, piedāvājot viņiem darbu, kas saistīts ar sūtījumu saņemšanu un nodošanu. Tādā veidā personas tiek iesaistītas prettiesiskās darbībās — izkrāpto līdzekļu pārvietošanā, kas parasti izpaužas kā ierašanās pie telefonkrāpšanās cietušām personām, viņu naudas un bankas karšu paņemšana un nodošana tālāk.

Policija stingri brīdina nepieņemt aizdomīgus darba piedāvājumus no neidentificētiem darba devējiem. Tāpat likumsargi aicina iedzīvotājus ņemt vērā, ka nekādā gadījumā nedrīkst svešiniekiem izpaust piekļuves datus banku kontiem un citu sensitīvu informāciju un pēc svešinieku pieprasījuma nedrīkst savos datoros instalēt dažādas programmatūras. Tāpat nedrīkst krāpnieku līdzdalībniekiem nodot skaidru naudu un bankas kartes.