Noslodzes dēļ Grieķija nevar piedalīties NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā

Grieķijas laikraksts «Kathimeniri» ziņoja, ka trīs Baltijas valstis bija lūgušas Grieķijai nosūtīt iznīcinātājus F-16, lai palīdzētu sargāt Baltijas valstu gaisa telpu NATO patrulēšanas misijā.

Tomēr Grieķijas amatpersonas paskaidrojušas, ka pašreizējā valsts gaisa spēku noslodze neļauj piedalīties papildu misijās.

Grieķijas gaisa spēki jau ir apņēmušies patrulēt Albānijas, Melnkalnes un Ziemeļmaķedonijas gaisa telpā, un ir paredzēts paplašināt šos pienākumus, 2025.gadā iekļaujot Bulgāriju. Misiju Bulgārijā plānots dalīt ar Itāliju, un patrulēšana notiks ik pēc 15 dienām. Lēmums paplašināt gaisa patrulēšanas darbību Bulgārijā tika pieņemts pēc Sofijas lūguma, kas tika saņemts caur NATO kanāliem šī gada sākumā.

Kā uzsvērušas Grieķijas amatpersonas, valstij ir jāsaglabā pietiekami resursi, lai aizsargātu savu nacionālo gaisa telpu pieaugošās reģionālās spriedzes apstākļos.

NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic no 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Kopš 2004.gada patrulēšana notiek no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014.gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.

Kamēr Emari bāzē notiek renovācija, šogad patrulēšanas misijas atbalsts tiek veikts no Lielvārdes.

Pašlaik NATO patrulēšanas misijas Baltijas valstu gaisa telpā no Šauļu aviobāzes vada Itālija. Lielvārdē dislocēti Vācijas kontingenta iznīcinātāji.

Krievijai turpinot karu Ukrainā, Baltijas valstīs izvietotie sabiedroto iznīcinātāji ne tikai reaģē uz Krievijas militāro lidaparātu nelikumīgu ielidošanu Baltijas valstu gaisa telpā, bet arī patrulē gaisa telpā Krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā.

Reaģējot uz Krievijas visaptverošo iebrukumu Ukrainā NATO kopš 2022.gada marta ir pastiprinājusi gaisa telpas aizsardzību, palielinājusi karavīru un iznīcinātāju skaitu.