Nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu vadlīnijas

Jau šobrīd interešu kultūrizglītības jomā tradicionāli darbojas bērnu un jauniešu mazākumtautību folkloras kopas, mazākumtautību skolēnu teātri, kā arī vokālie un instrumentālie kolektīvi, deju kolektīvi, mākslas pulciņi, kuros tiek izzinātas un koptas mazākumtautību tradīcijas, apzinātas un apgūtas kultūras vērtības. Kultūrizglītībā darbojas dažādu etnisko mērķgrupu pārstāvji: krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, igauņi, ebreji, romi.

Vienlaikus līdz šim ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem netika noteikts neviens interešu izglītības programmas paraugs un tās īstenošanas vadlīnijas. IZM ieskatā, nosakot vadlīnijas, mazākumtautību izglītojamiem ir iespējams piedāvāt tādu interešu izglītības programmu, kurā viņiem ir iespēja gan apgūt savu valodu, nemateriālo kultūras mantojumu un kultūras savdabību, gan iedzīvināt savas tradīcijas un iekļauties kopīgajā Latvijas kultūrtelpā, izjūtot cieņu pret Latvijas valsti, kurā ir vieta arī kultūru daudzveidībai.

IZM atzīmēja, ka projekts un programmas paraugs izstrādāts tā, lai būtu attiecināms uz jebkuru Latvijā dzīvojošo mazākumtautību izglītojamo dalību programmā, jo katrai etniskajai mērķgrupai var būt savas vajadzības un intereses, kas balstās valodas un kultūrvēstures apgūšanā un praktizēšanā. Programmā varēs darboties arī tie izglītojamie, kuri nepieder pie mazākumtautības, bet ir izrādījuši interesi apgūt mazākumtautību valodu un kultūras vērtības.

Interešu izglītības programmas saturu veidos trīs galvenie satura komponenti: mazākumtautības valoda, nemateriālais kultūras mantojums un kultūras savdabība. Programmas satura apguvē iekļaujamas arī Satversmē un MK noteikumos «Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība» definētās vērtības un tikumi. Vienlaikus pilnveidojamas arī tādas caurviju prasmes kā kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.

Programmas satura komponenti var tikt īstenoti vienotā veselumā, atsevišķi vai kombinēti, prioritāri nodrošinot izglītojamajiem mazākumtautības valodas prasmju apguvi un attīstību kā mazākumtautības kultūras un identitātes vērtības lietojumu.

Apgūstot nemateriālā kultūra mantojuma saturu, izglītojamie izzinās mazākumtautības mutvārdu tradīcijas un to izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus, etniskos simbolus, kā arī iespēju robežās apgūst un praktizē tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas, dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes. Savukārt, apgūstot mazākumtautības kultūras savdabību raksturojošos artefaktus, izglītojamie iepazīsies gan ar ievērojamākajām kultūras un mākslas personībām un viņu nozīmīgāko veikumu, gan izzina kultūras vērtību saglabāšanas un tālāknodošanas iespējas.

Interešu izglītības programmu varēs īstenot klātienē, attālināti vai daļēji attālināti, paredzot līdz trim mācību nodarbībām nedēļā.

IZM atzīmēja arī pašvaldību nozīmi programmas pieejamības nodrošināšanā un īstenošanā, kuras savā administratīvajā teritorijā veic izpēti par pieprasījumu pēc programmas un nodrošina programmas pieejamību savās dibinātajās izglītības iestādēs vai nepieciešamības gadījumā deleģē programmas īstenošanu citam programmas pakalpojuma sniedzējam.

Pašvaldības noteiks minimālo izglītojamo skaitu programmas īstenošanai izglītības iestādē, vadoties no pieprasījuma pēc programmas īstenošanas. Programmu īsteno, uzņemot izglītojamo neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības, pamatojoties uz izglītojamā vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegumu.

Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas pārstāvis Igors Pimenovs valdības sēdē pauda — «ja mazākumtautību interešu izglītības programmas būs atkarīgs no pašvaldību budžetu spējām, arī turīgajās pašvaldībās radīsies situācijas, kurās izglītības pārvaldes rosinās skolotājus rast finansējumu iekšēji mazākumtautību nodarbību nodrošināšanai».

Biedrības ieskatā, pedagogu samaksai programmas finansēšanai jābūt finansētai no valsts budžeta, nevis no pašvaldību un skolu līdzekļiem.

Atbilstoši IZM redzējumam, interešu izglītības programma tiek īstenota pakāpeniski un pēctecīgi pirmsskolas un pamatizglītības posmā, pamatojoties uz Izglītības likumā noteikto pāreju. Sākot ar 1.septembri interešu izglītības programma tiek īstenota pirmsskolas izglītojamiem un 1.,4.,7.klašu izglītojamiem, ar 2024.gada 1.septembri — 2.,5.,8.klašu izglītojamiem, bet ar 2025.gada 1.septembri — 3.,6.,9.klašu izglītojamiem.

IZM aprēķinās mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par periodu no kārtējā gada 1.septembra līdz kārtējā gada 31.decembrim un par periodu no nākamā gada 1.janvāra līdz nākamā gada 31.augustam atbilstoši izglītojamo skaitam kārtējā gada 1.septembrī vispārējās pamata un vidējās izglītības programmās attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Ņemot vērā, ka pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem interešu izglītības programmas izvēlas 20% no mazākumtautību izglītojamiem, un vidēji vienā kultūrizglītības interešu izglītības grupā ir 25 izglītojamie, IZM prognozē, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas tiks īstenotas vidēji 114 grupās visā Latvijā.

Katrai grupai paredzētas trīs nodarbības nedēļā, kas ir 342,4 astronomiskās stundas jeb 9,5 pedagogu likmes. Ievērojot, ka no 1.septembra pedagogu zemākā mēneša darba algas likme būs 1224 eiro par slodzi 36 astronomiskās stundas nedēļā, papildu finansējums minētā mērķa nodrošināšanai ir 10% no plānotās viena izglītojamā izmaksas šī gada 1.septembrī.

Pedagogu darba samaksai, kuri īsteno vispārējās pamatizglītības programmas izglītojamajiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguvuši mazākumtautību izglītības programmas, aprēķinās papildu finansējumu 10% apmērā no mērķdotācijas par vispārējās pamatizglītības programmas izglītojamajiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguvuši mazākumtautību izglītības programmas.

Izglītības vadītājam, atbilstoši mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu pieprasījumam, būs jāizvērtē, vai iepriekš minēto interešu izglītības programmu īstenošanu nodrošinās iestādē esošie pedagogi, vai būs nepieciešams piesaistīt papildu pedagoģiskos resursus.

Savukārt piemaksām pedagogiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanu no 2017.gada 10.augusta ir ieguvuši profesionālās darbības 1., 2. un 3.kvalitātes pakāpi — līdz 3% no minētās mērķdotācijas.

IZM ieskatā, šāds risinājums nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem izglītojamiem interešu izglītības programmu apguvē, papildus radot iespēju nodrošināt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanu mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā.

Interešu izglītības programmu īstenošanas uzsākšanai mācību gadā, kurā izglītojamie pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā, papildus 57 836 eiro tiks nodrošināti no finanšu līdzekļu atlikuma, kas pārsniedz viena procenta apmēru no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā interešu izglītības programmu finansēšanai.

Savukārt nepieciešamais papildus finansējums 2024.gadam, pēc IZM, aplēsēm ir 173 508 eiro, un tas būtu nodrošināms, pārdalot finansējumu no citām ministrijas budžeta apakšprogrammām. Kā finansējuma avotus 2025.gadam 173 508 eiro apmērā un 2026.gadam 115 672 eiro apmērā IZM saredz no piešķirtā finansējuma pārejai uz obligāto izglītību tikai latviešu valodā.

IZM kā izglītības politikas veidotāja ir atbildīga par noteikumu projektā noteikto nosacījumu izpildi. Ja radīsies nepieciešamība pēc papildus finansējuma, tad tas nodrošināms no ministrijas rīcībā esošiem līdzekļiem.