Normu par mazāka caurmēra koku ciršanu atzīst par neatbilstošu Satversmei

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST.

Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa iepriekš informēja, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās ST, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vides organizācijas vērsās ST, jo gribot saglabāt Latvijas mežus Latvijas cilvēkiem.

Vides organizācijas uzskatīja, ka nav izvērtētas visas grozījumu ietekmes, tai skaitā uz bioloģisko daudzveidību, līdz ar to ir risks, ka Latvijā vēl vairāk samazināsies vecu, bioloģiski daudzveidīgu mežu īpatsvars. Pašlaik šādi meži ir tikai 10% no Latvijas mežu teritorijas. Arvien jaunāku koku ciršana ietekmēs gan bioloģisko daudzveidību, gan mežu spēju piesaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan palielinās mežu fragmentāciju, tādējādi ietekmējot cilvēku kopīgo dzīves vidi.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus iepriekš norādīja, ka saskaņā ar Meža likumā noteikto definīciju bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Taču gan šie konkrētie grozījumi, gan Latvijas meža apsaimniekošanas politika kopumā attiecas pret dabas daudzveidības saglabāšanu kā kādu ārēju faktoru, kaut ko, par ko būtu jādomā citiem, nevis meža politikas veidotājiem un mežu apsaimniekotājiem. Tā rezultātā meži tiek noplicināti, zaudējot bioloģisko daudzveidību un līdz ar to arī noturību, uzskata Ķerus.

Tiesas procesa laikā tika uzklausītas dažādas iesaistītās puses — gan vides organizāciju pārstāvji, gan meža nozares un valdības pārstāvji, kā arī pieaicinātās personas.

Prasību ST iesniedza LDF, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules Dabas fonds. Prasības iesniegšanu atbalstīja biedrība «Zaļā brīvība» un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Prasības sagatavošanas juridiskais konsultants ir advokātu birojs «Cobalt», kas lietas sagatavošanā sniedzis atbalstu «pro bono» jeb bez maksas. Prasības pieteikuma sagatavošanas daļēji finansiāli atbalstīja arī Aktīvo iedzīvotāju fonds.