Noraida opozīcijas pieprasījumu par Rīgas vicemēres Ozolas atbrīvošanu no amata

Par Ozolas atbrīvošanu no amata nobalsoja 25 deputāti no «Saskaņas», «Latvijas Krievu savienības», «Progresīvajiem» un divi neatkarīgie deputāti — Jakovs Pliners un Andris Morozovs.

Pret Ozolas atbrīvošanu nobalsoja 26 deputāti no koalīcijas frakcijām «Jaunā vienotība», «Nacionālā apvienība/Latvijas reģionu apvienība», «Latvijas attīstībai» un «Kods Rīgai». Ozolas palikšanu amatā atbalstīja arī neatkarīgie deputāti Laima Geikina («Par») un Ivars Drulle («Par»).

Savukārt koalīcijas partneri no «Gods kalpot Rīgai» nepiedalījās balsojumā.

Lai Ozolu atbrīvotu no amata nepietiktu ar vienkāršu balsu vairākumu un būtu bijis jānobalso 31 domes deputātam.

Pieprasījumu par Ozolas atbrīvošanu iesniegusi domes frakcija «Progresīvie». Frakcijas ieskatā, Ozolas atbrīvošana esot nepieciešams, lai pašvaldības resursi tiktu izmantoti efektīvāk un pārdomātāk, īpaši ņemot vērā sarežģīto budžeta plānošanas periodu. Vicemēra amats pašvaldībai izmaksājot aptuveni 130 000 eiro gadā. Turklāt šīs funkcijas veicot arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

«Progresīvie» iepriekš vērsa uzmanību, ka Ozolas amats ticis radīts, lai nodrošinātu līdzvērtīgu pārstāvniecību koalīcijā. Tomēr, ņemot vērā, ka «Kods Rīgai» pašvaldības vēlēšanās plāno startēt kopīgā sarakstā ar «Jauno vienotību», šī amata saglabāšana vairs neesot nepieciešama politiskā līdzsvara uzturēšanai Rīgas domē, norāda frakcija «Progresīvie».

Arī domes sēdē «Progresīvo» frakcijas vadītājs Viestur Kleinbergs akcentēja iespēju ietaupīt līdzekļus, norādīja uz atsevišķiem neizdarītiem darbiem un uzsvēra, ka Ozolas atstādināšanu no amata prasa galvenokārt tādēļ, ka savulaik viņa pildīja gan vicemēra gan Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas komitejas vadītājas amatu. Savukārt Viļņa Ķirša (JV) vadītajā koalīcijā nolemts šos pienākumus sadalīt un pašlaik tos pilda gan Ozola gan viņas frakcija sbiedrs Māris Mičerevskis.

Kleinbergs pauda, ka «Progresīvie» varētu atbalstīt Ozolas atgriešanos komitejas vadītāja amatā, jo Mičerevskis komiteju vadot slikti un esot slinks.

Domes sēdē daudz pārmetumu saņēma arī paši «Progresīvie», pēc kuru iniciatīvas bija sasaukta šī ārkārtas domes sēde.

Viņiem tika pārmests, ka savulaik viņu vadītajā koalīcijā bija trīs vicemēri un tad viņiem neesot bijis iebildumu pret Ozolu, kā vicemēri. Debatēs tika spriests, ka «Progresīvie», kuri iestājas par sieviešu tiesību ievērošanu, esot vērsušies tieši pret sievieti Rīgas domes vadībā.

Savukārt frakcijas «Saskaņa» vadītājs Andrejs Kameņeckis sprieda, ka runa neesot ne par Ozolu, ne par viņas darbu. Opozīcijai esot jābalso par vicemēra noņemšanu no amata un viņa vadītā frakcija tā balsos. Tādi, viņaprāt, esot šīs politiskās spēles noteikumi.

Savukārt Juris Radzevičs (GKR) aicināja deputātus beidzot sākt lemt par idejām, sākt risināt problēmas, nevis runāt par personālijām. Viņš norādīja, ka «Progresīvajiem» trīs vicemēri, tostarp Ozola derēja, kad viņi paši bija koalīcijā, bet nonākot opozīcijā, viņu viedoklis mainās. Viņš minēja arī citus piemērus, kad deputātu lēmumi nav pieņemti pēc būtības, bet tikai pēc tā, vai deputāts ir koalīcijā, vai opozīcijā.