Nodomu protokolu par īres mājokļu PPP programmu parakstījušas 13 pašvaldības

Tostarp sadarbībā ar privātiem partneriem Rīga plāno uzbūvēt 1000 dzīvokļus, Liepāja — 250, Valmiera — 150, Jēkabpils — no 130 līdz 150, Jelgava — 130, Daugavpils — 120, Sigulda — 110, Cēsis — 100, Rēzekne — 60, Kuldīga un Olaine — pa 50, bet Alūksne un Ķekava — pa 48 dzīvokļiem.

Plānots, ka tuvākā gada laikā šīs pašvaldības veiks izpēti, bet jau pēc gada pašvaldību domes varētu pieņemt lēmumus par mājokļu būvniecību. Mājokļus plānots uzbūvēt līdz 2029.-2030.gadam.

VNĪ informē, ka programma «Īres mājokļi Latvijas speciālistiem» ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs — skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki un citi.

Pirmajā programmas kārtā tiks veikti ekonomiskie aprēķini programmas īstenošanai pašvaldībās, kuras trešdien parakstīja nodomu protokolus. Programma paredz vismaz 1000, bet ne vairāk kā 2266 īres mājokļu izbūvi. VNĪ informē, ka precīzu dzīvokļu skaitu būs iespējams noteikt pēc finanšu aprēķinu veikšanas 2025.gadā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana brīdī, kad tie būs pieejami, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.

Projekts tiek veidots pēc «privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko» modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) protokola parakstīšanas pasākumā uzsvēra, ka situācija ar budžetu nākamos četrus gadus nebūs viegla, tāpēc ļoti svarīga ir PPP projektu attīstīšana. Ministrs atzīmēja, ka, piemēram, Lietuvā jau ir realizēti 50 veiksmīgi PPP projekti, bet Latvijā tikai divi, tostarp Ķekavas apvedceļš.

Ašeradens sacīja, ka Latvijā 40% iedzīvotāju nevar atļauties pirkt vai īrēt jaunu mājokli. Tāpēc trešdien ar 13 pašvaldībām, kuras rezervējušas zemesgabalus mājokļu būvniecībai, parakstīts nodomu protokols par PPP programmas īstenošanu.

Finanšu ministrs informēja, ka pašvaldības pēc izpētes nonāks pie reāla mājokļu programmas piedāvājuma, noskaidros, kāds ir pašvaldību līdzmaksājums, un tad būs skaidrs nepieciešamais finansējums, ko nodrošinās Eiropas Investīciju banka (EIB). Izsolē tiks izvēlēts privātais partneris, kas mājokļus izbūvēs un pārvaldīs turpmākos 25 gadus. Pēc tam mājokļus nododot pašvaldībām.

Tāpat Ašeradens uzsvēra, ka EIB grupai kā stratēģiskam partnerim ir izšķiroša nozīme gan publisko, gan privāto investīciju jomā Latvijā. Latvijā šāds plaša mēroga konsultēšanas līgums ar EIB ir parakstīts pirmo reizi un nodrošina, ka arī starptautiski institucionālie investori var finansēt cenas ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecību.

Ašeradens piebilda, ka sadarbība ar EIB profesionālajiem un pieredzējušajiem ekspertiem nodrošinās sabiedriskajam sektoram jaunas prasmes līdzīgu PPP projektu sekmīgai īstenošanai nākotnē. Ašeradens pauda cerību uz ciešu sadarbību arī turpmāk, atbalstot pašvaldības un valsti lēmumu pieņemšanas procesā nākamvasar, lai tālāk virzītos uz priekšu privātā partnera atlasē.

EIB Konsultāciju centrs palīdzēs virzīt tādas politikas īstenošanu, kas mazina mājokļu nepieejamību Latvijā un palīdzēs Latvijas valdībai izstrādāt plānu, ietverot finansēšanu, iepirkuma procesu un izmēģinājuma projekta sagatavošanu EIB finansējuma piesaistei. Šo iniciatīvu finansē Konsultāciju centrs.

Sadarbībā ar EIB tiks izvērtēti vairāki programmas ieviešanas modeļi, analizēta institucionālā kapacitāte gan valsts, gan pašvaldību līmenī, izstrādāta projektu atlases stratēģija, sagatavots pilotprojekts un sagatavots PPP līguma projekts.

EIB viceprezidents Tomass Estross sacīja, ka pastāv izteikta investīciju nepietiekamība cenas ziņā pieejamu un sociālo mājokļu jomā visā Eiropā, kā arī milzīga nepieciešamība pēc esošā dzīvojamā fonda atjaunošanas. EIB ir stingri apņēmusies risināt šo investīciju nepietiekamību, un tā ir viena no EIB astoņām stratēģiskajām prioritātēm.

Sociālie un cenas ziņā pieejami mājokļi ir EIB prioritāte. Banka ir izveidojusi Mājokļu darba grupu, lai risinātu mājokļu problēmas visā Eiropā, iesaistot dažādas ieinteresētās personas no politikas izstrādes posma līdz pat tās īstenošanai. Turklāt EIB sadarbojas ar Eiropas Komisiju nolūkā izveidot jaunu mājokļu investīciju platformu, kas integrēs augšupējas konsultācijas un lejupēju finansējumu un tādējādi kļūs par «vienas pieturas aģentūru» cenas ziņā pieejamu mājokļu jautājumos. Pēdējo piecu gadu laikā EIB ir aizdevusi sociālo un cenas ziņā pieejami mājokļu izveidei aptuveni 9,4 miljardus eiro, kas ir vidēji 1,3 miljardi eiro gadā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija lēmumu programmas īstenošanu Latvijā uzdots vadīt VNĪ. Jūlijā VNĪ noslēdzis līgumu ar EIB par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu. Šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi — tas nodrošinās, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.

Programma ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs (skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki un citi). Projekts tiek veidots pēc «privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko» modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi ar izbūvētajiem mājokļiem.