Nodokļu ieņēmumi pērn par 1,3% atpalika no plānotā

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Pagājušajā gadā visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās — 5,618 miljardi eiro, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pērn bija 4,1 miljarda eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi veidoja 2,768 miljardus eiro, kas ir par 1,2% vairāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025. gadā bija 1,245 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,3% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 626 miljonus eiro, kas ir par 2,3% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem — 290,8 miljonus eiro, kas ir par 5,2% mazāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem — 213,3 miljonus eiro, kas ir par 9,2% mazāk, nekā plānots, par alu — 55,3 miljonus eiro, kas ir par 9,2% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi — 21,3 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī pagājušajā gadā iekasēti 787,6 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 241,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi pērn veidoja 113,4 miljonus eiro, kas ir par 4,6% mazāk, nekā plānots, bet muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 75,6 miljonus eiro, kas ir par 12,3% vairāk, nekā plānots.

Solidaritātes iemaksas pagājušajā gadā veiktas 74,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 20,3% mazāk, nekā plānots, dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 61,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 31,4% mazāk, nekā plānots, bet izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 55,3 miljonus eiro, kas ir par 4,9% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi pērn bija 29,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 5,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,7% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pērn bija 17,8 miljardu eiro apmērā, kas ir par 606,7 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk nekā 2024. gadā. Lielākos kopbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi, kas 2025. gadā bija 14,3 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, kas ir par 755,2 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk nekā 2024. gadā atbilstoši nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam.

Ministrijā arī atzīmē, ka 2024. gadā nodokļu ieņēmumu pieauguma temps bija straujāks — par 7,8%, kas galvenokārt bija saistīts ar darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugumu un papildu ieņēmumiem no banku sektora.

FM arī norāda, ka nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde 2025. gadā galvenokārt saistāma ar mazākiem ieņēmumiem no PVN un akcīzes nodokļa — par attiecīgi 145,8 miljoniem eiro un 69,2 miljoniem eiro, arī solidaritātes iemaksām, kas iekasētas par 18,9 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Tāpat ieņēmumi no dabas resursu nodokļa 2025. gadā bija par 28,1 miljonu eiro mazāki, nekā sākotnēji plānots, kas saistāms ar mazākiem, nekā sākotnēji plānots, ieņēmumiem no jaunas ar dabas resursu nodokli apliekamās pozīcijas — vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus 2025. gadā ietekmēja veiktā nodokļu reforma — gan viena procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, gan IIN atvieglojumu palielināšana un citi pasākumi, ko kompensēja darba samaksas fonda pieaugums.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada 11 mēnešos pieauga par 6%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi VSAOI ieņēmumi, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, bija 4,8 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 416 miljoniem eiro jeb 9,5% salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Turpretī IIN ieņēmumi bija 2,8 miljardu eiro apmērā, kas ir par 43,2 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk nekā gadu iepriekš, taču par 31,9 miljoniem eiro pārsniedzot plānu. IIN ieņēmumi pārsniedza periodā plānoto jau 2025. gada pirmajos mēnešos, ņemot vērā 2024. gada decembrī aprēķināto un 2025. gada janvārī izmaksāto darba samaksu, pārējos mēnešos ieņēmumi bija tuvu plānotajam apmēram.

Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi 2025. gadā saglabājā stabilu pieauguma tendenci, norāda FM, atsaucoties uz Valsts kases datiem. PVN ieņēmumi 2025. gadā bija 4,1 miljarda eiro apmērā, kas ir par 217,4 miljoniem eiro jeb 5,6% vairāk nekā 2024. gadā, kamēr 2024. gadā PVN ieņēmumi auga par 0,1%.

FM atzīmē, ka PVN iemaksām 2025. gada otrajā pusē bija vērojams stabils pieaugums, kas liecina par izaugsmes atjaunošanos ekonomikā. Lielākas iemaksas veiktas tirdzniecības un atsevišķās pakalpojumu nozarēs, tostarp transporta un telekomunikāciju nozarēs un apstrādes rūpniecībā. Tāpat, gada pēdējos mēnešos pieaugot norēķiniem par realizētajiem projektiem, palielinājās valsts pārvaldes un aizsardzības nozares iemaksātais nodokļa apmērs. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pērn bija 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 54 miljoniem eiro jeb 5,4%. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025. gada 1. janvāra.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2025. gadā pieauga par 68,1 miljonu eiro jeb 9,5%, sasniedzot 787,6 miljonus eiro. Straujais kāpums galvenokārt skaidrojams ar virsplāna uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem janvārī. Tie bija saistīti ar nodokļu maksātāju rīcību 2024. gada nogalē, sadalot peļņu un izmaksājot dividendes fiziskām personām. Šādu rīcību ietekmēja tas, ka no 2025. gada ienākumu daļai virs 200 000 eiro tiek piemērota papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 3% apmērā, skaidro ministrijā.

2025. gadā no dabas resursu nodokļa valsts budžetā iekasēti 61,3 miljoni eiro, kas ir par 4,8 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kritums skaidrojams ar mazāka apmēra atkritumu apglabāšanu poligonos nekā gadu iepriekš, aktīvi attīstoties atkritumu pārstrādei un šķirošanai, kā arī netipiski augsta ūdens līmeņa dēļ 2024. gadā, kas nodrošināja rekordlielus hidroelektrostaciju elektroenerģijas izstrādes apmērus, min FM. 2025. gadā ūdens resursu lietošana elektroenerģijas ražošanai samazinājusies.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi pērn bija 1,1 miljarda eiro apmērā, kas ir par 74,3 miljoniem eiro jeb 6,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kritumu galvenokārt ietekmēja mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā — par 35,4 miljoniem eiro, mazāk iemaksājot AS «Latvijas valsts meži» un AS «Latvenergo». Tāpat atšķirībā no 2024. gada, kad bankas nodevas veidā iemaksāja hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 73,1 miljonu eiro, šogad šāds maksājums netiek piemērots.

Kopbudžeta ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 2025. gadā bija 566,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 34,6 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžetā 2025. gadā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem auguši par 18,1 miljonu eiro un par 8,7 miljoniem eiro vairāk iekasēts par mācību maksu. Tāpat par 4,9 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi par zinātnes projektu īstenošanu atvasināto publisko personu budžetā. Turpretī pašvaldību budžetā ieņēmumi par maksas pakalpojumiem sarukuši par 5,9 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2024. gadu, pamatā mazāku ieņēmumu par komunālajiem pakalpojumiem dēļ.

FM arī norāda, ka kopbudžeta ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības 2025. gadā bija 1,7 miljardu eiro apmērā, kas ir par 109,5 miljoniem eiro jeb 6% mazāk nekā pirms gada atbilstoši investīciju ciklam. Pērn decembrī no Eiropas Komisijas (EK) tika saņemti maksājumi 392 miljonu eiro apmērā un sagaidāms, ka arī 2026. gadā, sekojot investīciju progresam, būtiski palielināsies valsts budžeta ieņēmumi no EK starpposmu un avansa maksājumiem par Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanu, kas uzlabos naudas plūsmas bilanci.

2025. gadā nodokļu ieņēmumi bija plānoti 15,367 miljardu eiro apmērā.