Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā. Skolu pārziņā paliks arī izlemt, vai skolēni telefonu varēs atstāt skolas somā, vai tos būs jānovieto atsevišķā vietā.
Atsevišķus deputātus uztrauca, ka jautājums, kur glabāt telefonus, realitātē varētu kļūt «ļoti nopietns». Deputāte Ilze Vergina (JV) aicināja pašvaldību izglītības pārvaldes neatstāt skolu vadību vienu pašu ar iecerētajiem grozījumiem.
Pretējās domās bija deputāte Antoņina Ņenaševa (P). «Mēs nerakstām [likumā], kur viņi atstāj savas kurpes, kad viņi ienāk skolā. [Iekšējās kārtības] noteikumi pasaka, ka viņi staigā maiņas apavos,» sacīja deputāte.
Pārāk neaizrauties «ar regulāciju» un «kastu izmēriem» aicināja arī opozīcijas deputāts Edgars Tavars (AS), tostarp jautājumā, vai ar likumu jāaizliedz citu viedierīču, piemēram, viedpulksteņu izmantošana skolās.
«Pamatproblēma ir viedtālruņos. Bērni, dzirdot šos priekšlikumus, var atnākt ar kombaina akumulatoru, paņemt televizoru un ieslēgt «PlayStation». Mēs visu to atrunāsim? Neiesim galējībās,» pauda deputāts.
Aizliegums par telefonu izmantošanu varētu attiekties arī uz pirmsskolas audzēkņiem.
Priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS). Viņaprāt, ar grozījumiem likumā «no vecāku iejaukšanās izglītības procesā» tikšot pasargātas tās skolas, kuras pēc savas iniciatīvas jau ieviesušas telefona lietošanas ierobežojumus.
«Bērns skolā nenāk izklaidēties pie telefona, bērns skolā nāk mācīties un iegūt zināšanas,» sacīja Batņa.
To atbalstījušas vairākas Saeimas frakcijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
Par grozījumu projekta virzīšanu trešajām jeb galīgajam lasījumam komisija vienojās lemt rīt.
Jaunākajā UNESCO Globālās izglītības monitoringa ziņojumā «Tehnoloģijas izglītībā» valstis tiek mudinātas noteikt savus nosacījumus tam, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas izglītībā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadītu mācīšanu un mācīšanos.
Ziņojuma autori aicina valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītības mērķiem un to lietošana sniedz visiem vienlīdzīgas iespējas. Ziņojumā pausts, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu digitālo tehnoloģiju pievienotajai vērtībai izglītībā, jo tehnoloģijas attīstoties ātrāk, nekā to esot iespējams novērtēt.
Lai arī tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir paplašinājis iespējas mācīties cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, ar redzes traucējumiem, piekļuve tehnoloģijām ziņojumā tiek vērtēta kā nevienlīdzīga, jo pasaulē tikai 40% sākumskolu, 50% pamatskolu un 65% vidusskolu esot pieslēgtas internetam.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka skolotāji bieži jūtas nesagatavoti un viņiem trūkst pārliecības, mācību procesā izmantojot tehnoloģijas, bet tikai pusē valstu ir standarti skolotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju attīstībai. Tāpat tiek vērsta uzmanība uz kvalitātes un daudzveidības regulējuma un kontroles trūkumu, kā arī pārmests, ka tehnoloģiju iegādē netiek ņemta vērā ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu, bērnu labklājību un planētu.
Mobilo telefonu izmantošanu mācību stundās aizliegušas Nīderlande, Grieķija un Itālija, bet Vācijā šis jautājums tiek apspriests.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.