NMPD ārkārtas režīmā varētu turpināt strādāt visu janvāri

Svētku laikā NMPD ir pārgājis uz darbu ārkārtas situācijas režīmā, lai saglabātu spēju sniegt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem dzīvībai kritiskā situācijā.

Cipule atzīmēja, ka pašlaik visa veselības aprūpes sistēma ir pārslodzē — gan NMPD, gan ģimenes ārsti un citi. Slimo gan iedzīvotāji, gan medicīnas personāls, kā rezultātā palīdzības sniegšanas resurss ir gan noslogots, gan trūkst, tāpēc NMPD bijis spiests izsaukumos vairāk noteikt prioritātes, vairāk atsakot došanos uz mazāk būtiskiem izsaukumiem.

Pēc Cipules stāstītā, pašlaik katru dienu prombūtnē esot teju ap ceturtā daļa NMPD darbinieku. Viņa uzsvēra, ka šādā ārkārtas režīmā dienests noteikti strādās visu svētku laiku, tomēr pieļauj, ka sarežģītā situācija var saglabāties arī visu janvāri.

NMPD vadītāja vērtēja, ka kopumā šogad visvairāk bijis jācīnās ar mediķu izsīkumu un izdegšanu. Šogad esot ticis sasniegts rekords mediķu slimošanas apjoma ziņā, tostarp Cipule vērtēja, ka daļa šo slimošanu bija saistītas ar mediķu pārslodzi.

NMPD pašlaik trūkstot ap 250 darbinieki, bet lielākās problēmas esot operatīvās vadības centrā. Cipule mudināja politiķus palielināt NMPD strādājošo atalgojumu, kas dienestā esot sliktāks nekā citviet veselības aprūpes iestādēs. Par šo un citiem jautājumiem NMPD vadība nākamnedēļ plāno runāt ar jauno veselības ministri Līgu Meņģelsoni (AS), kura vienu dienu veltīšot NMPD darba iepazīšanai.

Kā ziņots, lai saglabātu spēju sniegt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem dzīvībai kritiskā situācijā, NMPD ir pārgājis uz darbu ārkārtas situācijas režīmā. Šādu lēmumu pieņēmusi NMPD Ārkārtas vadības grupa, jo, pieaugot sabiedrībā gripas, Covid-19 un citu augšējo elpceļu saslimšanām, turpina pieaugt uz ārkārtas tālruni saņemto zvanu un brigāžu izsaukumu skaits situācijās, kas nav neatliekamas.

Šobrīd ik dienu NMPD ārkārtas tālruņa dispečeri saņem jau vairāk nekā 2000 zvanu, no kuriem 300-400 ir saistīti ar saaukstēšanās situācijām, paaugstinātu temperatūru, iesnām, galvassāpēm un citiem akūtu elpceļu vīrusu saslimšanas simptomiem. Tas rada augstus riskus iedzīvotājiem patiešām kritiskās situācijās nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību.

Ārkārtas režīma noteikšana dienestā paredz to, ka ārkārtas tālruņa dispečeri, saņemot zvanus uz zemākas prioritātes situācijām, aicinās iedzīvotājus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, pašiem vērsties pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē vai informēs par brigādes gaidīšanas laiku līdz pat 4 stundām, prioritāri brigādes nosūtot uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem.

Zemākas prioritātes situācijas bieži vien ir saistītas ar tādām situācijām, ka, piemēram, saaukstēšanās un elpceļu vīrusu saslimšana, hroniski paaugstināts asinsspiediens un roku un kāju traumas, kuru gadījumos cilvēks var pārvietoties un ar citu palīdzību nokļūt līdz tuvākajai medicīnas iestādei.