Neviens nav mājās: kāpēc pienāk rēķini par dzīvokli, kurā neviens nedzīvo?

Dzīvokļi, kuros neviens nedzīvo – nedz īpašnieks, nedz viņa ģimenes locekļi –, lielākoties tiek izīrēti. Izīrēšana mūsdienās ir labs un ļoti populārs bizness, ļaujot dzīvokļa īpašniekam nemaksāt komunālos maksājumus par tukšo dzīvokli un nodrošinot stabilu peļņu no īres maksas.

Tomēr ne visi, kas nedzīvo savā dzīvoklī, vēlas to izīrēt svešiniekiem. Mūsu lasītāja Linda S. jau ilgu laiku dzīvo un strādā Vācijā, taču viņa kategoriski atsakās ielaist īrniekus savā dzīvoklī. Neraugoties uz acīmredzamajām priekšrocībām, par kurām viņai stāsta paziņas, kuri paši izmanto iespēju nopelnīt, izīrējot savus dzīvokļus.

Nevēlas, lai dzīvo svešinieki

— Es negribu, lai manā dzīvoklī dzīvotu sveši cilvēki, saka Linda. — Viena lieta, ja izmanto dzīvokli tieši uzņēmējdarbībai. Ir tādi, kas iegādājas dzīvokli (un ne vienu vien), pat ņem hipotekāro kredītu, plānojot meklēt īrniekus. Man ir svarīgi, ka varu dzīvot savā dzīvoklī laikā, kad viesojos dzimtenē…

Kā argumentu pret īri daudzi min šī uzņēmējdarbības veida nerentabilitāti. Pēc īrniekiem ir nepieciešams veikt remontu un iegādāties jaunas mēbeles. Ņemot vērā pašreizējās celtniecības materiālu un remontdarbu izmaksas, tas nez vai atmaksāsies.

Pirms trim gadiem, kad sākās pandēmija, Linda, kura strādāja tūrisma aģentūrā, palika bez darba – tūristu Rīgā gandrīz nebija. Tad viņa pieņēma lēmumu doties prom, lai meklētu laimi ārzemēs.

Apzvanot savus draugus, paziņas un klasesbiedrus, kuri jau ilgu laiku dzīvoja dažādās valstīs, Linda saprata, ka viņai ir atvērta visa pasaule. Tiesa, katrā valstī ir savas negatīvās nianses, bet kur gan to nav? Vai tad viņas dzimtajā Latvijā to arī nav pietiekami daudz?

Linda ātri vien atrada jaunu darbu Vācijā, pilsētā, kur jau dzīvo daudzi rīdzinieki, kas apmetušies uz dzīvi šajā valstī…

Katram gadījumam

Ne visi, kas aizbraukuši dzīvot citur, atstājot dzimtenē tukšu dzīvokli, ir ar mieru to izīrēt. Daži, tāpat kā Linda, neuzskata, ka tas ir izdevīgi, citi nevēlas apgrūtināt sevi ar īres līguma reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

Dažiem nepatīk komunicēt ar svešiniekiem, kuri pie tam vēl ir jākontrolē. Daži baidās pazaudēt naudu – ir tik daudz gadījumu, kad īrnieki izbrauc nesamaksājot un pat paķerot līdzi dzīvokļa īpašnieka mantu.

Citi dzīvokli atstāj kā vietu, kur atgriezties – atvaļinājumā, uz nedēļas nogali, lai nebūtu jāīrē viesnīcas numuriņš.

— Ja nu pēkšņi neizdosies iekārtoties ārzemēs, man būs vieta, kur atgriezties. Galu galā dzīve nekur nav cukurs, saka Ruslans no Rīgas. – Tikai kad es pieņemšu galīgo lēmumu palikt citā valstī, un viss man tur būs labi, tad varbūt sākšu domāt par sava Rīgas dzīvokļa izīrēšanu…

Kurš par to maksās?

Cilvēki brauc prom, pārceļas, dzīvokļi stāv tukši, bet rēķini turpina regulāri pienākt. Kā zināms, ziemas sezonā padomju laika mājās apkures rēķini bija nereāli. Tu dzīvo vai nedzīvo, bet radiators silda. Aizbraucēji saskārās ar to, strādājot ārzemēs, viņi bija spiesti maksāt par dzīvokli Latvijā teju ceturto daļu algas.

“Es dodos strādāt uz Spāniju uz 10 mēnešiem. Ja manā dzīvoklī šajā laikā neviens nedzīvos, vai es varu uzrakstīt iesniegumu namu apsaimniekotājam, lai no manis neiekasētu maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kurus es neizmantoju?”

Šāds jautājums ir aktuāls ne tikai tiem, kas strādā ārzemēs, bet arī atpūtniekiem, kas dodas prom uz mēnesi, kā arī tiem, kas vasaras sezonā pārceļas uz savu īpašumu ārpus pilsētas.

Mūsu lasītāja Viktorija pastāstīja, ka janvārī viņa devusies uz sanatoriju un bijusi prom četras nedēļas:

— Pirms aizbraukšanas es noslēdzu ūdeni, izslēdzu ledusskapi. Atgriežoties mājās, pastkastītē atradu rēķinu – 150 eiro par 35 kvadrātmetru vienistabas dzīvokli. Labi, ka vismaz ir ūdens skaitītāji…

Šajā gadījumā mūsu lasītāja ir samaksājusi dubultā: par braucienu uz sanatoriju, kas, protams, paredz komunālo pakalpojumu apmaksu rehabilitācijas vietā, un par dzīvokli, kurā viņa mēnesi nedzīvoja…

Ir dzīvoklis, ir rēķins!

Tātad, par ko tieši mēs runājam? Par tukšiem dzīvokļiem, kas ir kāda privātīpašums. Kā apsaimniekotājs aprēķina maksu par pakalpojumiem, kas tiek sniegti visai ēkai, bet kurus dzīvokļa īpašnieks neizmanto prombūtnes dēļ? Lūk, kas par to ir teikts likumā.

— Šādas situācijas regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, skaidro juriste Marina MATVEJEVA.

* Apkure

Ja ēka tiek apkurināta centralizēti un dzīvoklī nav uzstādīti individuālie siltuma skaitītāji, maksa par apkuri tiks aprēķināta kā parasti: kopējais ēkā patērētais siltumenerģijas daudzums tiek dalīts ar dzīvokļu skaitu proporcionāli to platībai. Ja dzīvokļos ir siltuma skaitītāji un ir uzstādīti siltuma regulatori, siltuma padevi var atslēgt un maksāt atbilstoši skaitītājam, t. i., 0,0 eiro par dzīvokli. Taču jums vienalga būs jāmaksā sava daļa par siltumu koplietošanas telpās.

* Ūdens un kanalizācija

Maksa par ūdeni tiek aprēķināta pēc skaitītāja, bet par cirkulāciju ir jāmaksā visiem. Starp citu, vēlākais nedēļu pirms došanās prom jums ir jāinformē pārvaldnieks, ka noteiktu laiku būsiet prombūtnē un nevarēsiet nolasīt ūdens skaitītāju rādījumus. Pretējā gadījumā jums tiks aprēķināta maksa atbilstoši pēdējo mēnešu rādījumiem.

* Apgaismojums, lifts un atkritumu izvešana

Maksa par koplietošanas telpu apgaismojumu, liftu, siltummezglu un citu ēkas koplietošanas elektroierīču darbību tiek sadalīta vienādi starp visiem dzīvokļu īpašniekiem (attiecīgo noteikumu 17.6. punkts). Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai īpašnieks dzīvo vai nedzīvo, viņam kā dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par ēkas kopējo elektrību.

Ja dzīvoklī neviens nav deklarēts, maksa par atkritumu izvešanu tiek iekasēta par vienu personu (attiecīgo noteikumu 17.4.1. punkts).

Ja mājai ir savs pārvaldnieks

Tomēr, kā skaidro juriste, ēkās, kurās ir izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības, maksa par atkritumu izvešanas un koplietošanas telpu apgaismojumu var tikt aprēķināta citādāk, ja mājas iedzīvotāji par to ir nobalsojuši. Piemēram, atkarībā dzīvoklī dzīvojošo personu skaita.

Piemēram, biedrība var nolemt, ka turpmāk ēka neiekasēs maksu par atkritumu izvešanu un koplietošanas elektrību no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ilgstoši ir prombūtnē. Un par šiem pakalpojumiem maksās tikai tie iedzīvotāji, kuri faktiski izmanto šos pakalpojumus. Tad jūs varat uzrakstīt iesniegumu pārvaldniekam, lūdzot neaprēķināt maksu par atkritumu izvešanu, lifta un kāpņu apgaismojumu, piemēram, trīs mēnešus.

Taču pārvaldnieki reti vienojas par šādu kompromisu. Galu galā, atņemot vienu dzīvokli (un lielā mājā ir vairāki šādi dzīvokļi), maksa par elektrību citiem dzīvokļiem, lai arī nedaudz, bet palielināsies. Tas pats ir ar atkritumiem. Nereti kaimiņi ar to ir nemierā, ir pat bijuši gadījumi, kad šie jautājumi risināti tiesas ceļā. Un tiesa pieņēma lēmumu: maksa ir jāaprēķina pēc dzīvokļu skaita bez jebkādiem izņēmumiem…

Tātad prombūtnē esošie dzīvokļu īpašnieki maksā par visu. Izņemot pakalpojumus, kas tiek aprēķināti pēc dzīvokļu skaitītāju rādījumiem. Nedrīkst aizmirst arī par nekustamā īpašuma nodokli un, ja māja stāv uz īpašnieka zemes, tad arī par tās īri.

Tāpēc daudzi cilvēki izvēlas izīrēt savus dzīvokļus, nevarot atļauties uzturēt tos tukšus.

Sagatavoja Tatjana ANDRIANOVA