Nevienam kandidātam nesaņemot vajadzīgo atbalstu, uz ģenerālprokurora amatu sludinās jaunu konkursu

Viņš skaidroja, ka tāds lēmums pieņemts, jo neviens no trīs kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu.

Jau vēstīts, ka tieši pēc mēneša, 11.jūlijā, beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš.

Konkursā uz šo amatu bija pieteicis Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis.

Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.

Šogad AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem likuma pārkāpumiem. Kā trauksmes cēlēja pie AT priekšsēdētāja Strupiša vērsās prokurore Viorika Jirgena, savā ziņojumā norādot uz Prokuratūras likuma pārkāpumu, kas izpaudies kā norādījumu došana veikt uzraugošā prokurora pārliecībai pretējas darbības ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā, proti, celt apsūdzību pret personu, kuras saukšanai pie kriminālatbildības Jirgenas ieskatā nav pamata.

Tomēr AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu atlaist Stukānu. Vienlaikus atzinumā ir norādīts, ka Stukānam būtu jāpievērš uzmanība saviem izteikumiem un darba ētikai.

Tikmēr Stukāns noliedzis, ka prokurorei Jirgenai būtu teicis viņas celtajā trauksmes ziņojumā citētās aizskarošās frāzes vai arī uzstājis kādam celt apsūdzību bijušā premjera lidojumu lietā.