«Neste Latvija» turpinās tirgot degvielu ar biopiejaukumu

Viņa skaidroja, ka, nomainot benzīnā etanolu, kas sastāda 10% no apjoma, pret fosilo benzīnu ietekme uz cenu varētu būt aptuveni viena centa robežās. Ņemot vērā arī tehnoloģiski sarežģīto produktu nomaiņas procesu, «Neste Latvija» šobrīd neplāno tirgot 100% fosilo benzīnu.

Pērkone norādīja, ka «Neste Latvija» dīzeļdegvielas piegāžu līgums ir noslēgts uz visu 2022.gadu, saskaņā ar likumdošanas prasībām, kādas bija spēkā 2021.gadā un tika plānotas arī 2022.gadā. 

Patlaban produktu kvalitātes mainīšana un atteikšanās no atjaunojamās dīzeļdegvielas 7% apjomā, lai aizvietotu šo daļu ar fosilo dīzeļdegvielu, novedīs pie augstākām iepirkumu cenām un ietekme uz dīzeļdegvielas cenu stacijās būs neliela. «Neste Latvija» šobrīd neplāno atteikties no atjaunojamās dīzeļdegvielas piejaukuma.

Savukārt degvielas mazumtirgotāja «Kool Latvija» valdes loceklis Sandis Šteins aģentūrai LETA norādīja, ka 30.jūnijā visās degvielas uzpildes stacijās tiek ievesta degviela ar hidrogēnās augu eļļas (HVO) piejaukumu, un tā tiks iztirgota tuvāko divu nedēļu laikā. Savukārt pievedumiem sākot no 1.jūlija HVO pievienota netiks.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz 14.jūnijā valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Tāpat arī «Neste Latvija» un degvielas mazumtirgotāja AS «Virši-A» pārstāvji norādījuši, ka valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.