Nesaņemot atbalsta finansējumu, Rīga no 1.jūlija pārtrauks jaunu Ukrainas bēgļu uzņemšanu

Staķis uzsvēra, ka atbildīgo ministriju neatsaucības dēļ šobrīd ir apdraudēta bēgļu izmitināšana, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta centra darbība bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā pie Rātsnama.

Rīgas mērs skaidroja, ka no 1.jūlija būtiski samazināsies valsts piešķirtais atbalsts bēgļu izmitināšanai. Valsts atbalsts būs 3,5 eiro dienā, un Rīgas apstākļos tas esot nepietiekami. Līdz ar to tūristu mītnēs par šādu samaksu bēgļus izmitināt nevarēs.

 Pašlaik galvaspilsētā ir 1800 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri mitinās tūristu mītnēs.

Staķis uzdevis atbildīgajām amatpersonām sazināties ar tūristu mītnēm un informēt, ka pašvaldība piemaksās trūkstošos līdzekļus, un aicināt nelauzt līgumus par bēgļu izmitināšanu.

Līdz ar to pašvaldība katru mēnesi par bēgļu izmitināšanu izlietos 450 000 eiro, no kuriem valsts sedz 150 000 eiro, bet pašvaldība nodrošinās 300 000 eiro. Līdzekļi tiks ņemti no rezerves fonda, un to pietiks aptuveni diviem mēnešiem.

Rīgas mērs arī uzsvēra, ka pašlaik Rīgā ieradušies 16 600 bēgļu, kas ir par 3000 cilvēku vairāk, nekā noteikts nacionālajā bēgļu izmitināšanas plānā.

Līdz ar to Rīga vairs jaunus bēgļus neuzņems, ja netiks atrasts to uzturēšanas finansējums.

Kā ziņots, jūnija sākumā valdība vienojās par Latvijā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju sniegtā atbalsta pagarinājumu un nepieciešamajiem precizējumiem.

Ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēts noteikt vienādu primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem — līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Otrkārt, ar likuma grozījumiem tiks noteikts, ka arī atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Papildus likumprojekts paredz iespēju tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas nespēj nodrošināt sev izmitināšanu, saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā, ka daļai līdz šim uzņemto Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas periods beidzas jau jūnijā, bija nepieciešams gan šīm personām, gan pašvaldībām, kuras organizē izmitināšanu, sniegt tiesisko prognozējāmību un stabilitāti attiecībā uz tālāko primāri sniedzamā valsts atbalsta nodrošināšanas apjomu un ilgumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka primāri sniedzamais atbalsts — izmitināšana un ēdināšana — kā atbalsta mehānisms tiek terminēts laikā, proti, valsts to nodrošina ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Tāpat tiek noteikts, ka izmitināšana visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim, tātad saņemt izmitināšanu minētajā apmērā būs tiesības visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kad laika periodā no 2022.gada 24.februāra persona ir ieradusies Latvijā. Savukārt ēdināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas tai pieteikušies no 25.maija, tiek nodrošināta līdz 30 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka fiziskā vai juridiskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, līdzšinējā izmitināšanas perioda līdz 90 dienām vietā var saņemt atlīdzību par katra Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka visi ukraiņu kara bēgļu izmitinātāji var pieteikties atlīdzības saņemšanai par izmitināšanas periodu ne ilgāku kā 120 dienas 2022.gadā.

Kā ziņots, kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.