Nerūpēšanās par sirdi vēlāk atspēlēsies: Kaspars Ivanovs, Lotos Pharma īpašnieks

Jāsaka atklāti – dati ir nepatīkami un neko īpaši labu par Latvijas sabiedrību nevēsta. Tā, piemēram, 35,8% aptaujāto nekad nav mērījuši savu holesterīna skaitli, vēl 34,4% saka, ka mērījuši ir taču nezina šo skaitli, un tikai 29,8% saka, ka zina holesterīna skaitli.

Tātad 70% aptaujāto, vairāk kā divas trešdaļas, nezina to un, acīmredzot, nesaprot arī to, ka holesterīna skaitlis ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas ļauj spriest par sirds un asinsvadu sistēmas veselību un attiecīgi – koriģēt savu dzīvesveidu, lai to uzlabotu.

Vienkārši izsakoties, holesterīna skaitlis diezgan precīzi spēj prognozēt kādā stāvoklī būs cilvēka asinsvadi pēc dažiem gadiem, ja nekas nemainīsies. Līdzīga situācija ir ar jautājumu par pievēršanos sirds veselībai.

Tikai drusku vairāk par ceturtdaļu aptaujāto, 27%, seko savas sirds veselībai un rūpējas par to. 43,7% saka, ka būtu gatavi sākt to darīt, ja to ieteiktu ģimenes ārsts, vēl 14,4% pamudinātu to darīt fakts, ka šādas slimības bijušas kādam no ģimenes locekļiem.

Savukārt citiem 14,4% pamudinošais faktors būtu liekais svars, ceturtdaļa jeb 24,5% būtu gatavi sākt to darīt vien tad, ja parādītos smaguma sajūta krūtīs – jāpiebilst, ka pēdējā gadījumā “sākšana sekot” būtu jau krietni nokavēta. Nu un ķirsītis uz tortes ir tie 10,9%, kurus pārliecināt sekot savas sirds veselības stāvoklim nespētu pilnīgi nekas. Un šāda cilvēku pārliecība vērojama situācijā, kurā Latvija ik dienas apmēram 40 cilvēku mirst no sirds un asinsvadu slimībām – tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā no otra izplatītākā nāves iemesla – vēža – un vairāk kā desmit reizes vairāk nekā no pēdējo divu gadu bubuļa – koronavīrusa.

Turklāt visļaunākais šajā statistikā ir nevis absolūtie skaitļi, bet gan tas, ka apmēram 80% gadījumu infarktus, insultus un sirdslēkmes varētu novērst, ja cilvēki sekotu līdzi sirds un asinsvadu stāvoklim, attiecīgi koriģētu savu ēšanu un dzīvesveidu. Un tas viss — neraugoties uz neskaitāmām grāmatām un rakstiem, kas uzrakstīti šajā jautājumā un citiem resursiem, kas tērēti, lai pārliecinātu, ka sirds veselībai sekot ir nepieciešams.

Kopumā runājot, sirds un asinsvadu veselības recepte nebūt nav sarežģīta – vairāk dārzeņu un augļu, mazāk trekna, vairāk kustēties – tas dotu būtisku pieaugumu veselīgi nodzīvoto gadu skaitam. Cilvēkam ir jāiztērē tā enerģija, kas uzņemta ar pārtiku. Ja tas netiek izdarīts – pārpalikums neizbēgami uzkrājas tauku veidā un agrāk vai vēlāk rada problēmas.

Arī ārsti, kad pacientam tiek konstatēta esoša vai potenciāla sirds un asinsvadu veselības problēma, nebūt nesāk ar tablešu parakstīšanu, jo ir ļoti daudz lietu, kuras veselības uzlabošanai var darīt vēl pirms tam, kad sāk lietot medikamentus. Vairums pētījumu arī apliecina, ka veiksmīga to pasākumu īstenošana, kas būtu veicami pirms saslimšanas sākuma ir vienkāršāki, efektīvāki un lētāki nekā tie, kas tiek veikti jau pēc saslimšanas konstatēšanas un jācīnās ar tās sekām.

Tiem, kuru sirds un asinsvadu veselība jau atrodas apdraudējuma zonā var palīdzēt tādu preparātu kā, piemēram, “AteroLip Complex” lietošana. To sastāvā ir dabīgie statīni (fermenti, ko izstrādā cilvēka aknas) monakolīns K un polikosanols.

Tie efektīvi bloķē zemablīvuma holesterīna sintēzi aknās, šādi samazinot sliktā holesterīna līmeni asinīs un uzlabojot sirds un asinsvadu veselību. Jāatgādina, ka tieši zemā blīvuma holesterīns ir galvenais atbildīgais par holesterīna nogulšņu veidošanos uz asinsvadu sieniņām, kas ir viens no galvenajiem asinsvadu veselības pasliktināšanās cēloņiem, kas izraisa dažādas sirds slimības nākotnē.

Neskatoties uz to, ka atsevišķos veselības jautājumos, kas, acīmredzot, ir vieglāk izskaidrojami sabiedrībai situācija pakāpeniski uzlabojas salīdzinot ar 20 vai 30 gadus senu pagātni, ar sirds un asinsvadu veselības jautājumiem tā noticis nav.

Acīmredzot labo piemēru demonstrēšana, atgādinājumu padomāt un painteresēties un pamudinājumu uz pārmaiņām nekad nevar būt par daudz. Tātad ir vairāk jāstāsta par Vidusjūras diētu, par Skandināvijas diētu, par Japānas diētu kurām raksturīgs liels zivju patēriņš. Arī Latvijai blakus ir jūra un zivis mēs varētu patērēt daudz vairāk.

Otrs aspekts ir daudzveidība ēšanā – ja mēs papētītu 100 tipiskus Latvijas sabiedrības pārstāvjus, mēs konstatētu, ka vairums no viņiem ēd diezgan vienveidīgi. Nelaime tā, ka mūsu organisms pielāgojas šādai vienveidīgai diētai un iet vieglāko pretestības ceļu līdz kamēr pienāk mirklis, kad šāda pielāgošanās kļūst neiespējama un sākas nopietnas problēmas.

Veselība nav tikai indivīda, ārstu vai veselības aprūpes sistēmas problēma. Tā ir arī valsts atbildība un problēma – jo vairāk ir cilvēku ar sliktu veselību, jo vairāk līdzekļu, kurus varētu izmantot citu problēmu risināšanai ir jāizmanto veselības aprūpei. Proti, jo veselāki cilvēki, jo valsts bagātāka. Sirds ir orgāns, kas sitas 70 — 80 reizes minūtē visu dienu desmitiem gadu pēc kārtas un bez brīvdienām.

Lai sirdij būtu vieglāk strādāt, asinsvadu veselībai, tam, ka tie nav nosprostoti ar holesterīna nogulsnēm ir izšķiroša nozīme. Tagad jau sākušās runas par to, ka vajadzētu samazināt darba nedēļas ilgumu, dot cilvēkiem vairāk brīvā laika pašattīstībai. Taču, ko mēs darīsim ar iegūto brīvo laiku, ja veselības vairs nebūs? Tādēļ katram ir jāsāk domāt par veselības jautājumiem, jo vairāk tāpēc, ka iespējas paildzināt savu veselīgo mūžu ir vienkāršas un katram pieejamas.