NEPLP rosina grozījumos saglabāt iespēju turpināt satura krievu valodā monitoringu

NEPLP norāda, ka ir iepazinusies ar Saeimā izskatīšanā esošajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz tikai atsevišķas profesiju grupas, kurās darba devējs būs tiesīgs prasīt krievu valodas prasmes.

Institūcijā skaidro, ka minētie likuma grozījumi var būtiski ietekmēt NEPLP funkciju nodrošināšanu un informatīvās telpas uzraudzību, ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto, ka NEPLP veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus, monitoringā ietilpst arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu izplatītā satura, tostarp satura krievu valodā, uzraudzību.

Tāpat NEPLP atbilstoši savai kompetencei veic dažādu tīmekļa vietņu pārbaudes, vērtējot audio un audiovizuāla satura izvietošanu tajās, visbiežāk informācija šajās tīmekļa vietnēs ir izvietota tieši krievu valodā.

Tādējādi, lai nodrošinātu spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto NELPL funkciju izpildi un spētu aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, atsevišķu NEPLP sekretariāta darbinieku pienākumu izpildei ir nepieciešamas teicamas krievu valodas zināšanas, bez kurām nav iespējams pilnvērtīgi veikt darba pienākumus.

NEPLP skaidro, ka runa ir tikai par atsevišķiem darbiniekiem Monitoringa departamentā, kuru darba pienākumos ietilpst satura krievu valodā monitorings un analīze, savukārt nevienam citām NEPLP sekretariāta darbiniekam krievu valodas zināšanas netiek un netiks prasītas.

NEPLP uzsver, ka atbalsta valsts valodas stiprināšanu un deputātu rosināto grozījumu veikšanu Darba likumā. Taču, ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, institūcija lūdz likumprojektā paredzēt izņēmumu, kas ļautu NEPLP uz atsevišķām amata vietām pieprasīt darbiniekiem krievu valodas zināšanas.

Kā ziņots, Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz pašlaik darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.

Likumprojekta autori — Nacionālās apvienības politiķi — paredzējuši dažus izņēmumus šiem grozījumiem, — ka krievu valodu varēs prasīt tikai universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam, arhīvistiem un tiem radniecīgu profesiju vecākajiem speciālistiem, kā arī rakstniekiem, žurnālistiem un lingvistiem.

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām.

Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas.