Ne vairāk par 750 eiro: plāno ierobežot skaidras naudas apriti

Ko paredz Finanšu ministrijas rosinātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”? Kam mums vajadzētu gatavoties? No kā būtu jābaidās banku klientiem? Visi Latvijas iedzīvotāji ir kādas bankas klienti, jo pat valsts pabalsti un pensijas tiek izmaksātas caur starpniekiem – finanšu iestādēm.

(!) Valsts ieņēmumu dienests (VID) no kredītiestādēm (bankām) un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems vairāk informācijas par darījumiem, kas saistīti ar skaidras naudas plūsmu caur bankomātiem. Jo īpaši tiks ziņots par visiem skaidras naudas darījumiem caur bankomātiem, kuru vērtība pārsniedz 750 EUR.

Cīņa ar ēnu ekonomiku

Grozījumu mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību un atklāt nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus.

1. Tiks grozīts likuma 22. pants “Konfidencialitāte”, kas reglamentē kārtību, kādā valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiek sniegta informācija par darījumiem fizisko personu kontos, tādējādi pastiprinot uzraudzību skaidras naudas iemaksām klientu kontos.

Līdz katra gada 1. februārim kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs iesniegs VID informāciju par klientiem – fiziskām personām, kuras ir Latvijas Republikas rezidenti un kuru maksājumu konta kopējais debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 7000 eiro.

Šobrīd likums uzliek par pienākumu sniegt VID informāciju par klientiem, kuru apgrozījums vienā maksājumu vai krājkonta kontā pārsniedz 15 000 eiro.

2. Jauns punkts parādīsies arī likuma 30. pantā “Skaidrās naudas ierobežojumi uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) savstarpējos norēķinos”. Turpmāk juridiskajām personām, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 eiro gadā, būs jānodrošina klientiem iespēja par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā, ja klients vēlas norēķināties tādā veidā. Respektīvi, norēķināties ar karti varēs par dažādiem sadzīves, skaistumkopšanas u.c. pakalpojumiem.

3. Jaunā likuma norma dod tiesības Ministru kabinetam, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta datus, noteikt likuma subjektu, kuram būs jāiesniedz VID sliekšņa deklarācija (par veiktajiem darījumiem), pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumu.

Pašreizējā likuma redakcijā sliekšņa deklarāciju var pieprasīt no likuma subjekta, kas var būt: kredītiestādes un finanšu iestādes, grāmatveži, zvērināti notāri un zvērināti advokāti, izložu un azartspēļu organizētāji, parādu piedziņas iestādes u. c.

Diskusija par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” ilga pavisam īsu laiku – no 21. augusta līdz 4. septembrim. Šobrīd likumprojekts ir iesniegts izskatīšanai valdībā.

Nauda ir jāredz

Visvairāk iedzīvotājus mulsina tas, ka tiks ierobežota summa, ko varēs izņemt skaidrā naudā no bankomāta. Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki, it īpaši pensionāri, dod priekšroku tieši skaidrai naudai. Bankām viņi neuzticas, un liela daļa senioru, saņemot pensiju, izņem to no bankas konta – tā, viņuprāt, ir pareizāk.

Citi skaidras naudas cienītāji uzskata, ka nauda no konta “izkūp” ātrāk, jo to esot grūtāk kontrolēt. Cita lieta – banknotes un monētas, kuras jebkurā brīdī var aptaustīt un pārskaitīt.

Mūsu lasītāja Ilze pastāstīja mums, kā viņa katru mēnesi plāno ģimenes budžetu. Viņa izņem skaidru naudu un liek aploksnēs: “Pārtikai”, “Ceļojumiem”, “Apģērbam”, “Sadzīves ķīmijai”, “Izklaidei”, atstājot kontā tikai to summu, kas jāmaksā internetbankā: par komunālajiem pakalpojumiem, apdrošināšanu utt. Nekāda pārtēriņa: cik ir aploksnē – tik arī tērējam.

Citi ir sašutuši par to, ka nevar rīkoties ar savu sūri grūti nopelnīto naudu. Banka jau tā katram klientam ir noteikusi limitu, cik daudz viņš var vienā reizē izņemt. Tiesa, to var mainīt, protams, ar bankas piekrišanu.

Arī bankomātu skaits samazinās. Reģionos cilvēki pat ir spiesti braukt uz citu pilsētu, lai izņemtu vai iemaksātu naudu. Bieži vien bankomāti ir uzstādīti tirdzniecības centros, kas strādā tikai no 8.00 līdz 22.00. Ko darīt, ja nauda vajadzīga steidzami?

Gadās, ka bankomātā naudas vienkārši nepietiek vai arī nav pieejamas mazāko nominālu banknotes, piemēram, bankomāts piedāvā tikai 50 un 100 eiro nominālus, bet klients grib izņemt tikai 40. Vai arī klientam steidzami vajadzīga nauda, un banka kaut kādu iemeslu dēļ kavē maksājumu: kaut kas jāpārbauda vai radusies tehniska kļūme. Reti, bet gadās. Vai arī, esot ārzemēs, nepieciešams samaksāt par pusdienām vai viesnīcu. Mājās jūs varat piezvanīt draugam vai mammai un palūgt nepieciešamo summu, bet ko darīt svešumā?  Tāpēc bankas pat iesaka: dodoties uz ārvalstīm, izņemiet kaut nelielu summu skaidrā naudā.

Skaidras naudas iemaksas bankomātu ir vēl mazāk. Tā ir tāda slēpta cīņa ar skaidro naudu. Pat galvaspilsētā, lai iemaksātu savu naudu savā kontā, citreiz ir jāmeklē bankomāts pavisam citā pilsētas galā, kas rada papildu izdevumus par sabiedrisko transportu vai benzīnu. Lielākā daļa pakalpojumu – komunālie maksājumi, iepirkšanās tiešsaistē, nodokļi u. c. — ir pieejami tikai tiešsaistē.

Tāpēc, ja nepieciešams steidzami kaut ko samaksāt un nav laika braukt uz bankomātu, lai iemaksātu vajadzīgo summu kontā, cilvēks skrien uz pastu. Protams, atbalsts valsts uzņēmumam ir apsveicama lieta, taču klientam ir papildu izdevumi – 2% no summas.

Jūs varat iebilst: kāpēc tad nauda neglabājas kontā? Tāpēc, ka situācijas mēdz būt dažādas, un cilvēki dažkārt izņem no konta vairāk, nekā nepieciešams, un pēc tam daļu iemaksā atpakaļ. Mazums kas var būt, tā ir mana nauda, atbildēs šāds klients.

Šī valsts ielūkošanās katra cilvēka makā – un ne tikai ielūkošanās, bet arī lietošanas apjoma regulēšana – iedzīvotājus ļoti satrauc. Mēs saprotam, ka valsts cīnās ar ēnu ekonomiku, kurā apgrozās simtiem tūkstošu un pat miljoniem eiro, taču nez kādēļ ierobežojumi pirmām kārtam skar tos, kas dzīvo no algas līdz algai.

Finanšu ministrija aicina neuztraukties

Finanšu ministrija aicina iedzīvotājus neuztraukties. Prasība “750 eiro uz rokas” netiks piemērota pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos. Vienlaikus tirgotājam nebūs pienākuma papildus informēt nodokļu dienestus, ja pircējs iegādāsies televizoru, telefonu vai datoru, kura cena skaidrā naudā pārsniedz 1000 eiro. Finanšu ministriju neinteresēs norēķini, tostarp maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

Bezskaidras naudas norēķinu īpatsvars pastāvīgi pieaug, un valsts ar to ir apmierināta. Taču tā ir nobažījusies, ka skaidra nauda bieži tiek izmantota kā ēnu ekonomikas instruments.

Tikmēr Finanšu ministrija skaidro, ka informācija VID par lielāku summu izņemšanu no kontiem vai lielāku gada apgrozījumu nenozīmē, ka persona automātiski nonāks īpašā redzeslokā. Interese tiks pievērsta tikai par tām personām, kuru kontos ir liela neatbilstība starp ienākumiem un izdevumiem. Tomēr arī tas var nozīmēt, ka persona vienkārši nav deklarējusi ienākumus, kas nav apliekami ar nodokļiem. Tad VID palīdzēs sakārtot viņa finanšu pārskatus.

starp citu

* Pirmajā pusgadā Latvijas Republikas iedzīvotājiem bija pieejami 875 bankomāti.

* Pirmajā pusgadā kopējais bezskaidras naudas norēķinu skaits, salīdzinot ar 2023. gada pirmo pusgadu, palielinājās par 6 %, bet to kopējā summa pieauga 3,3 reizes.

* 2023. gadā Latvijas iedzīvotāji bankomātos iemaksāja 2,1 miljardu eiro un izņēma vairāk nekā 4,6 miljardus eiro.

* Tuvāko bankomātu var atrast kartē https://www.bank.lv/pakalpojumi/bankomatu-karte.

Oksana PETRENKO