Ne pirmo reizi: pirms 7 gadiem Tramps jau noslēdza darījumu par retzemju metāliem ar… (uzminiet valsti pēc foto)

“ASV prezidents Donalds Tramps un Afganistānas prezidents Ašrafs Gani ceturtdien atbalstīja ideju, ka ASV uzņēmumi Afganistānā varētu attīstīt retzemju minerālu rezerves, neraugoties uz nopietniem šķēršļiem rūpnieciskai ieguvei šajā valstī.

Šie komentāri, kas izskanēja tikšanās laikā Ņujorkā, bija pēdējie no vairākiem paziņojumiem, kuros ASV amatpersonas un Afganistānas valdība uzsvēra Afganistānas milzīgo un lielā mērā neizmantoto derīgo izrakteņu rezervju potenciālo stratēģisko vērtību.

…Pēc 16 gadiem Afganistānā ASV meklē veidus, kā kompensēt miljardiem dolāru, kas ik gadu tiek tērēti Kabulas valdības atbalstam, un kalnrūpniecība arvien vairāk tiek uzskatīta par vienu no veidiem, kā to panākt.

“Viņi vienojās, ka šādas iniciatīvas palīdzēs ASV uzņēmumiem iegūt valsts drošībai svarīgus izrakteņus, vienlaikus attīstot Afganistānas ekonomiku un radot darbavietas abās valstīs, tādējādi kompensējot daļu no ASV palīdzības izmaksām, jo afgāņi kļūst pašpietiekamāki,” teikts Baltā nama paziņojumā.

ASV Ģeoloģiskais dienests ir aplēsis, ka Afganistānas derīgo izrakteņu, tostarp zelta un dārgakmeņu, kā arī litija un retzemju metālu, kas ir būtiski mūsdienu elektronikai, potenciālā vērtība var sasniegt 1 triljonu ASV dolāru.

…Dažu retzemju metālu cenas pēdējā laikā ir strauji kāpušas, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc elektrisko transportlīdzekļu tehnoloģijām, un paredzams,  ka to vērtība varētu kompensēt augstāku risku, kas saistīts ar to ieguvi.

Turklāt retzemju metālu nozarē dominē Ķīna, kas Vašingtonā rada zināmas bažas, ka Pekina ir sagrābusi modernām aizsardzības tehnoloģijām būtiskas izejvielas, rosinot meklēt alternatīvus avotus.

…Derīgo izrakteņu ieguve joprojām ir sarežģīts un dārgs process, un tas, ka lielākā daļa Afganistānas retzemju metālu krājumu atrodas Helmandas provincē, kas tagad lielā mērā ir talibu kontrolē, nozīmē, ka kalnračiem, visticamāk, būs jāmeklē citas vieglākas iespējas.

Sidnejā bāzētās izpētes firmas Harwind analītiķis Maiks Harrovels (Mike Harrowell) uzskata, ka retzemju metālu ieguvei Afganistānā pašlaik “nav jēgas gandrīz no nekāda viedokļa”, ja vien to neuzskata par valdības finansētu valsts izveides projektu. “Ziemeļamerikā ir tik daudz labi izpētītu projektu, kas tika izvērtēti retzemju metālu buma laikā pēc 2010. gada, un tiem joprojām ir nepieciešams finansējums. Jūs labāk būtu īstenojuši jebkuru no šiem projektiem, pirms uzsākt projektu Afganistānā.”