Nākamgad netiks finansēta daļēja kredītprocentu dzēšana lauksaimniecības zemes iegādei

Tomēr ZM ir atradusi risinājumu turpināt kredītprocentu daļēju dzēšanu ilgtermiņa investīciju kredītiem būvniecībai un tehnikas un iekārtu iegādes līzingiem ar Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumu palīdzību.

ZM 2021.gadā no valsts budžeta kā papildu valsts atbalstu lauksaimniekiem plāno piešķirt 15 miljonus eiro, kas ir par 46,6% mazāk nekā 2020.gadā, kad piešķirtā summa bija 28 miljoni eiro. Šis finansējums paredzēts vairākām atbalsta programmām, piemēram, papildu valsts atbalsts ciltsdarba maksājumiem — deviņi miljoni eiro; atbalsts lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai — trīs miljoni eiro; ienākumu atbalsts mazajām ražojošajām lauku saimniecībām — trīs miljoni eiro.

Tā kā papildu valsts atbalsta summa ir samazināta teju par pusi, atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai 2021. un 2022.gadā plānots no LAP 2014.-2020.gadam pārejas perioda finansējuma.

Vienlaikus ZM atgādināja lauksaimniekiem par «Attīstības finanšu institūcijas «Altum» piedāvātajām iespējām saņemt aizdevumus ar samazinātām kredītu procentu likmēm zemes iegādei, apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī mazajiem aizdevumiem lauku teritorijās.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts pauda, ka ir ļoti būtiski sniegt atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, jo tieši mazie ražojošie zemnieki, kas dzīvo un strādā laukos, nodrošina apdzīvotību un sociālekonomisko aktivitāti lauku apvidos.

Viņš norādīja, ka, lai atbalstītu lauksaimniekus, ZM 2020.gadā sāka īpašu pasākumu jaunu mazo zemnieku atbalstam, ko saņems aptuveni 14 000 mazo lauksaimnieku. Tāpat šajā gadā mazajām saimniecībām bija iespēja pieteikties uz atbalstu saimniecību attīstībai ar atbalstu vienai saimniecībai 15 000 eiro (pasākuma kopsumma — četri miljoni eiro). Šis atbalsts tiks saglabāts arī nākamajā gadā.

Jau ziņots, ka pēc ZM iniciatīvas 2020.gada aprīlī, kad bija sākusies Covid-19 pandēmija, kas nelabvēlīgi ietekmēja arī lauksaimniekus, valdība atbalstīja 35,5 miljonu eiro piešķiršanu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm Covid-19 negatīvo seku mazināšanai.

Ekonomikas atveseļošanai, lai nodrošinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas produktu ražošanas nozaru ekonomisko dzīvotspēju un attīstību, primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un pārtikas produktu ražotājiem 2020.gadā paredzēts papildu atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai piecu miljonu eiro apmērā.

Atbalsts paredzēts gan ilgtermiņa aizdevumu kredītprocentu dzēšanai investīcijām, piemēram, jaunu ražošanas ēku būvniecība, ražošanas būvju pārbūve, jaunas traktortehnikas iegāde, lauksaimniecības dzīvnieku iegāde, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegāde, īstermiņa aizdevumi. Tāpat ekonomikas atveseļošanai papildu finansējums piecu miljonu eiro apmērā ir piešķirts lauku saimniecību riska pārvaldībai — apdrošināšanas polises prēmijas daļēja kompensācija — un nepārtrauktas pārejas nodrošināšanai uz 2021.-2027.gada plānošanas periodu.

Lai veicinātu ekonomisko aktivitāti lauku apvidos, no valsts budžeta novirzīts papildu finasējums virssaistību uzņemšanai 58 miljonu eiro apmērā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu īstenošanai. Virssaistību uzņemšanās sniegs iespēju turpināt īstenot atbalsta pasākumus laukos, uzņēmējdarbības stiprināšanu, nodarbinātību un pilnībā izmantot pieejamo ES finansējumu saimnieciskās darbības izaugsmei lauku apvidos.

ZM norādīja, ka būtiski esot akcentēt, ka ik gadu palielinās tiešo maksājumu finansējums Latvijai. Šajā gadā tiešmaksājumu finansējums palielinājās par 22 miljoniem eiro, ja salīdzina ar 2018.gadu, savukārt nākamajā gadā tiešmaksājumu finansējums palielināsies par 36 miljoniem eiro, tādējādi palielināsies arī vairākuma lauksaimnieku saņemtais ienākumu atbalsts.