Nākamgad Jāņos plāno piecas brīvdienas pēc kārtas, bet valsts svētkos — četras

2021.gadā 25.jūnijs ir piektdiena, kas iekrīt starp sestdienu, 26.jūniju, un svētku dienu, 24.jūniju, tāpēc tiek izskatīta iespēja pārcelt šo darba dienu uz sestdienu, 19.jūniju.

Tāpat tiek izskatīta iespēja pārcelt 2021.gada 19.novembra darba dienu, kas iekrīt starp sestdienu, 20.novembri, un svētku dienu, 18.novembri, uz sestdienu, 13.novembri.

Arī saistībā ar 4.maiju 2021.gadā tiek plānots pārcelt 3.maija darba dienu uz 8.maiju, proti, nākamo sestdienu, jo 3.maijs iekrīt starp svētdienu, 2.maiju, un svētku dienu, 4.maiju.

Ministru kabinetam rīkojumu par darba dienas pārcelšanu jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. Ziņojumā atzīmēts, ka darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstošu laika periodu un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi.

Saistībā ar darba dienu pārcelšanu Ekonomikas ministrija (EM) veikusi iedzīvotāju izvērtējuma aptauju. Tajā piedalījušies 23 005 cilvēki, kas ir 2,034% no nodarbināto skaita, un no tiem 94,57% jeb 21 755 darbdienu pārcelšanai piekrīt.

EM ziņojumā secināts, ka izolēto darbdienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanai praktiski nav ietekmes uz tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem, jo šāda darbdienu pārcelšana nemaina kopējo pieprasījumu un piedāvājumu. Turklāt kopējais darbdienu skaits kalendārajā gadā nemainās.

Pamatojot šādu lēmumu, tiek norādīts, ka darba dienas tiek pārceltas ar mērķi kvalitatīvāk organizēt iedzīvotāju darba un atpūtas laiku, tādējādi nodrošinot, ka tiek efektīvi un optimāli izmantots darba laiks, nepārtraucot darba procesu. Vienlaikus iedzīvotājiem tiek dota iespēja ilgāku laiku pavadīt kopā ar ģimeni, atzīmējot valsts svētkus un plānojot kopīgu atpūtu.

Rīkojuma projektam ir ieteikuma raksturs attiecībā uz pašvaldībām, komersantiem, organizācijām un to darbiniekiem, tādējādi nav iespējams konstatēt, cik daudzi no šiem darba devējiem pārcels darba dienas.