Naivais mākslinieks

Katrīna Iļjinska

Šogad Valentīndienā NFT māksliniekam Iļjam Borisovam (Shvembldr) romantiskas jūtas pret savu valsti neuzvirmoja. Viņš bija tikko iegādājies dārgu aparatūru elektroniskas mūzikas radīšanai, lai varētu nodarboties ar saviem projektiem, radīt kaut ko grandiozu, apvienojot vizuālo mākslu un mūziku, taču, pērkot internetā atbilstošu programmatūru, maksājums ar karti neizdevās. Kā vēlāk izrādījās, tāpēc, ka 7,15 miljonus eiro divos viņa kontos bija arestējusi Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde. Pēc Iļjas Borisova teiktā, pirmos trīs mēnešus viņš mēģinājis no policijas dabūt lēmumu, uz kura pamata šāds arests veikts, bet tagad viņš atzīmē nievājošo attieksmi un pauž bažas par korupciju.

 Pēc piecus mēnešus ilgas cīņas Iļjas advokātam Armandam Rasam caur tiesu izdevās panākt līdzekļu atbrīvošanu, taču tad tos neatbrīvoja banka. Pēc dažām dienām, svētdienā, policija pieņēma jaunu lēmumu par naudas un mantas arestēšanu neatliekamības kārtībā. Lēmumu apstiprināja prokurors-plaģiators Uldis Cinkmanis. Policijas lēmumos izmeklētāji apgalvo, ka darījumos ar kriptovalūtu nav iespējams noskaidrot naudas līdzekļu izcelsmi, kas gan ne vienmēr tā ir. Šķiet, ka policija nav pat mēģinājusi noskaidrot naudas avotus. NFT tirgū mākslu, kādu rada, piemēram, Iļja Borisovs, par lielām summām iegādājas zināmas un identificējamas personas, nevis nejauši pircēji, tāpēc bieži vien naudas avotu noskaidrot nav sarežģīti. Kā tad darbojas ģeneratīvās mākslas tirgus un kā pelna NFT mākslinieki, kā Iļja?

Kopumā NFT, protams, nav par mākslu. Māksla tajā aizņem vien procentu, varbūt nedaudz vairāk. Pamatā par NFT var runāt datorspēļu kontekstā, vēl lauvas tiesu ieņem PFP (profila bilžu projekti) un sporta spēļu kolekciju kartītes – tādas agrāk kolekcionēja drukātas. NFT tirdzniecības vietne OpenSea, piemēram, šā gada janvārī sasniedza 13 miljardu dolāru vērtību. Platformu, kurās notiek ģeneratīvās mākslas tirdzniecība, ir daudz, taču prestižākā ir Ērika Kalderona (@Snowfro) izveidotā Art Blocks, kurā iekļūt nemaz nav viegli. Kopējais kriptomākslas tirgus pasaulē vērtējams ap 1,5 miljardiem dolāru (pēc tagadējā, nevis vēsturiskā Ethereum jeb ETH kursa), liecina Cryptoart.io dati.

Sava platforma bildīšu tirdzniecībai ir pat Latvijas uzņēmējiem – starly.io, kuru izveidojuši bijušie kādreiz populārā sociālā tīkla ask.fm radītāji. Augot NFT mākslas popularitātei, savu veiksmi steigušies pārbaudīt arī Latvijas pārstāvji, piemēram, viens no mūsu ielu māksliniekiem Kiwie, kurš savus Fat Monsters sienu gleznojumus ir pārvērtis kriptomākslā un pārdod platformā Rarible; viņam ir 40 darbu. Taču, ja Kiwie Latvijā zināms jau sen, tad Iļja Borisovs ir jaunatklājums, turklāt, kā jau pienākas ģeneratīvajā mākslā, viņš savu mākslu kodē, nevis zīmē.

Rīdzinieks Iļja Borisovs (39) vēl pirms pieciem gadiem strādāja ģimenes uzņēmumā Yellow Cat, kas nodarbojās ar tekstilu, apģērba ražošanu, bet tad nolēma mainīt profesiju uz tādu, lai varētu nodarboties ar to, kas pašam patīk. Viņš izvirzīja sev mērķi gada laikā iegūt jaunu arodu – kļūt par programmētāju. “Es gribēju nodarboties ar kaut ko tādu, kas man patiktu un vienlaikus nestu peļņu,” saka Iļja. Viņš sāka mācīties front-end programmēšanu, taisīja mājaslapas. “Tā nebija akadēmiska izglītība, es gāju tiešsaistes kursos, ņēmu citu pēc cita, pat vairākus vienlaikus. Metodiski mācījos un pat izturēju konkursu, lai stažētos Yandex Maskavā. Pēc tam atbraucu uz Latviju kā gatavs speciālists,” Iļja stāsta.

Viņš sāka strādāt Krievijas žurnālistu izveidotajā mediju projektā Meduza Latvijā – sākumā izstrādāja spēles, vēlāk taisīja iekšējo portāla administrācijas paneli, pēc tam galveno lapu – un ātri auga kā speciālists. Paralēli Iļja atrada virzienu generative art jeb creative coding, kas viņu ieinteresēja. Turklāt izrādījās, ka tas nav nekas jauns – šim virzienam jau ir ap 20 gadu, taču tas joprojām bija vēl šaurs nišas produkts, kas popularitāti ieguva tikai līdz ar NFT bumu, kā arī pateicoties pašu mākslinieku pieliktajām pūlēm. Viņš iedomājās, ka varētu izveidot algoritmu, kad nejauši skaitļi, spiežot uz pirmizveidotās bildes, paši mainīs elementus, ģenerējot jaunu bildi.

“Man ļoti iepatikās, es izveidoju savu Instagram un Reddit kontu, kur liku savu mākslu. Aizrāvos, veltīju tam visu savu ārpusdarba laiku, sekoju citiem māksliniekiem,” atceras Iļja. Pēc pāris mēnešiem viņš sāka drukāt savus mākslas darbus uz papīra, uz koka, pat uz metāla plāksnēm. “Man tas šķita ļoti interesanti, īpaši tādēļ, ka šai uzprogrammētajai mākslai ir neierobežota izšķirtspēja, tā var būt ļoti detalizēta, to var izdrukāt neierobežotā lielumā.” Šī nodarbošanās Iļju patiesi aizrāva – viņš pievienojās neskaitāmām ģeneratīvās mākslas interesentu grupām, klubam, čatam. “Vienā no tādām grupām bija gana daudz cilvēku, bet tikai diviem ģeneratīvā māksla bija pamata ienākumu avots – Dmitrijam Čerņakam un Taileram Hobsam. Viņi abi ir no ASV. Diskusijas grupās bija dažādas, taču viena no tēmām – kā šo aizraušanos komercializēt.”

Iļja nolēma pamēģināt drukāt mākslu uz apģērba – šī joma viņam jau bija labi pazīstama. “Es nolēmu, ka mūsu pašu Latvijas uzņēmums Printful varētu būt labs variants. Padomāju, ka varētu sasaistīt interneta veikalus ar mākslas darbu vietnēm un māksliniekiem, lai cilvēks savu izvēlēto mākslas darbu varētu uzdrukāt uz drēbēm un nopirkt. Es visu izdarīju, uztaisīju, iztērēju milzum daudz laika. Tas veikals jo-
projām ir Instagram, jo to nevar tik vienkārši izdzēst. Vārdu sakot, kad es visu izdarīju un tas sāka strādāt, es sapratu, ka esmu piekusis un izdedzis, jo nodarbojos nevis ar radošo pusi, bet nepārtraukti cenšos pārvarēt šo lielo organizāciju šķēršļus – Facebook, Etsy, Instagram, kur visu laiku ir kaut kādas problēmas. Turklāt Printful cenas un kvalitātes attiecība padarīja pārdošanu praktiski neiespējamu,” stāsta Iļja. Šai idejai viņš atmeta ar roku – bet ne mākslai.

Bija 2021. gads, sākās ažiotāža ap NFT, viņš vēl tolaik strādāja Meduza, bet nolēma pamēģināt, kā tad tas viss darbojas. Kā liecina Cryptoart.io dati, ažiotāža bija tiešām milzīga – septiņas kriptomākslas platformas (Async Art, MakersPlace, KnownOrigin, Foundation, SuperRare, Nifty Gateway un Art Blocks) kopā 2021. gada maijā pārdeva mākslas darbus par 61,7 miljoniem dolāru, un šeit pat nav ieskaitīta lielākā platforma OpenSea. No šiem 61,7 miljoniem tikai 2,4 miljoni dolāru bija Art Blocks tiesa. Pērn jūnijā Art Blocks pārdeva mākslu par 11 miljoniem dolāru, jūlijā – par 67 miljoniem, bet augustā desmit reižu vairāk – par 627 miljoniem dolāru, viena mēneša laikā kļūstot par ģeneratīvās mākslas platformu līderi un iemantojot milzu prestižu. Art Blocks, piemēram, no OpenSea atšķiras ar to, ka OpenSea var izvietot jebko – kaut vai vienkārši nofotografēt sienu. Vai arī izdarīt kā kāds 22 gadus vecs indonēzietis – viņš ilgstoši uzņēma savus selfijus, kurus pēc tam pārdeva, nopelnot miljonu dolāru. Art Blocks tādus nemaz neņem pretī –
mākslai ir jābūt ģeneratīvai, programmētai ar virkni tehnisku nosacījumu, pārbaudēm, milzu gaidīšanas rindu un žūrijas izvērtējumu.

Ģeneratīvo mākslu tirgo dažādas platformas, balstoties kādā blokķēdē – Ethereum vai Tezos; ir arī citas. Tezos skaitās zaļāka, Ethereum vairāk piesārņo vidi. Lielākajā daļā platformu ir jāmaksā par savu mākslas darbu izvietošanu, jo galu galā tie patērē resursus. Taču bija viena platforma, kur nekas nebija jāmaksā, hicetnunc.xyz, kura gan vēlāk tika slēgta, taču visi darbi, kas tajā bija izvietoti, ir pieejami platformās Teia un Objkt.com. “Tur jau ir visa NFT būtība – platforma var pazust, bet māksla paliek uz visiem laikiem, jo tā ir blokķēdē. Jebkura jauna vietne var turpināt to tirgot vai demonstrēt,” saka Iļja. “Es nolēmu pamēģināt – pārskaitīju tur piecus eiro un izvietoju divas savas bildītes, lai paskatītos, kā tas vispār strādā. Uzliku cenu – 10 XTZ, kas tobrīd bija 40 eiro. Es pat nezināju, kur lai padalās ar šo notikumu, un nolēmu uzrakstīt savā darba čatā un Twitter, kā to dara visi. Darbā visi pasmējās, un mēs aizmirsām, bet Twitter nebija īsti jēgas, jo es nebiju veidojis nekādu saturu, man bija nulle sekotāju, neviens attiecīgi arī neieraudzīja. Kā tagad atceros, tā bija sestdiena, pusnakts, pagājušā gada marta beigas. Es biju izveidojis jaunu, interaktīvu mākslu, kas mainījās tikai no datorpeles kustībām un klikšķiem vien, tas bija kaut kas unikāls, kas man deva popularitāti. Nākamajā dienā iegāju pēcpusdienā, skatos – man tur jau ir 100 eiro. Paskatījos – izrādās, abas bildītes, ko ieliku, ir pārdotas,” savu pirmo mēģinājumu atceras Iļja. “Faktiski tā bija nauda no gaisa – es principā neko neizdarīju, man to bildīšu jau bija daudz, es taču nodarbojos ar šo daiļradi jau labu laiku.”

Jaunais NFT mākslinieks nolēma iedziļināties un pieiet jaunajam darbam sistemātiski – katru dienu izvietot kādu mākslas darbu, nedaudz atjaunojot, adaptējot. “Man toreiz bija plāns kļūt par populāru mākslinieku Tezos balstītās platformās un pelnīt, piemēram, 4000 eiro mēnesī, lai šī nodarbošanās varētu kļūt par manu pamatdarbu un es varētu sevi nodrošināt. Tā es sāku darīt, rūpējoties arī par savu atpazīstamību – katru dienu liku sociālajos tīklos saturu, sekoju citiem, rakstīju par šo tēmu, kļuvu aktīvs. Es centos visiem spēkiem, nodarbojos ar mārketingu,” stāsta Iļja, kuram tagad  Twitter jau ir 17,5 tūkstoši sekotāju, lielākoties ģeneratīvās mākslas cienītāji.

“Pirmajā mēnesī tūkstoša XTZ vietā es nopelnīju 2000, otrajā mēnesī 10 000 XTZ, kas ir apmēram 40 tūkstošu eiro. Kurss visu laiku mainījās, bet bija skaidrs, ka pastāv neierobežotas peļņas iespējas, un, jo prestižāka platforma, jo lielāka, visticamāk, būs atdeve un jo dārgāka iestāšanās maksa,” skaidro Iļja. Piemēram, pat ja mākslinieks iziet visas pārbaudes un iekļūst Art Blocks platformā, par pirmo nopublicēto kolekciju jāmaksā ap 1500 dolāru. Tā ir cena par to, ka darbs tiek ierakstīts blokķēdē; tā nav platformas komisijas maksa.

Par Iļjas mērķi kļuva nokļūšana šajā prestižajā platformā. Kā paši par sevi raksta Art Blocks izveidotāji, tā sākās kā visiem atvērta platforma. Taču, augot konkurencei, katra platforma cenšas piedāvāt kaut ko unikālu, un Art Blocks izvēlējās kļūt par vietni, kurā publicē tikai labākos no labākajiem. No visiem pieteikumiem platforma akceptē tikai aptuveni 15 %, izskatot tos rindas kārtībā, taču prioritāri tos, kuriem jau ir izveidoti paraugi, prototipi. Nedēļā viņi izskata apmēram 20 pieteikumu, tāpēc māksliniekiem jāgaida vismaz daži mēneši. Tad projektus izskata un izlemj, vai tos publicē vai ne, bet publicētajiem ir iespēja iegūt atzīmi Art Block Curated, kas nozīmē, ka vērtēšanas komisija īpaši iesaka konkrēto darbu kā izcilu, profesionālu, inovatīvu un tādu, kas dos ilgtermiņa ieguvumu kolekcionāriem. Pēc Forbes.com datiem, Art Blocks platformā mākslu pērk vairāk nekā 15 000 kolekcionāru, tur tiek pārdotas prestižākās mākslas darbu kolekcijas, piemēram, Tailera Hobsa Fidenza (999 versijas par sākumcenu apmēram 800 tūkstoši dolāru) un Dmitrija Čerņaka Ringers, kā arī citi.

Iļja Borisovs nolēma, ka tieši tāds viņš ir – profesionāls un izcils, tāpēc nolēma pieteikties. Taču, lai rinda virzītos ātrāk, izmantoja viltību, proti, izveidoja mākslas darbu, kas veltīts tieši Art Blocks
platformai, un nopublicēja to Twitter, atzīmējot pašu Kalderonu. Nākamajā dienā Kalderons arī iegādājās šo veltījumu un personīgi uzaicināja Iļju savā platformā, gan piebilstot, ka uzreiz tajā var iekļūt tad, ja mākslinieks spēj strādāt ātri un izveidot mākslas darbu. “Es visu aizmirsu, visu pametu un gandrīz nedēļu negulēju, strādāju pie sava projekta,” šo laiku atceras mākslinieks.

Iļjas darbu apstiprināja, un viņš pat ieguva vērtējumu Art Block Curated. Pirmais darbs tika izvietots ar cenu 0,1 ETH (tolaik ap 220 EUR) par mintu. Ko tas nozīmē? Mākslas darbam var būt neskaitāmas versijas, to daudzumu mākslinieks pats ieprogrammē. Iļja iestrādā no 200 līdz 1000 versiju. Tātad katrs cilvēks, kurš nopērk bildi, iegūst citu šā darba versiju; tā mainās automātiski saskaņā ar algoritmu. Katrs nākamais pircējs arī  padara mākslas darbu dārgāku. Platforma patur 10 % komisiju, 90 % tiek māksliniekam. Kad darbs nonāk otrreizējā tirgū un tiek pārdots tālāk, autors atkarībā no platformas atkal saņem par to 5–7 % komisiju.

“Kad nopublicēja manu darbu, man bija intervija Discord, kur atrodas NFT vietņu sarakstes, es paralēli pārslēdzos uz savu kripto maciņu un redzēju, ka tur griežas nauda kā skaitītājs taksometrā. 6000, 7000, desmit tūkstoši, divdesmit… Es biju pamanīts! Man pat nekādu reklāmu nevajadzēja.” Visas 500 darba kopijas tika pārdotas divu stundu laikā, un Iļja saka, ka tas ir “ne tik ātri”.

Nākamais projekts bija Alien Clock – kustīga pulksteņu sērija (kas atnesa Iļjam ap 50 tūkstošiem eiro), vēlāk Alien Insects un citi. Nauda nāca arī no otrreizējā tirgus. Katrs nākamais darbs nodrošināja māksliniekam lielāku popularitāti un audzēja mākslas darbu vērtību. Rekords bija Alien Insects bilžu sērija – projekts, kas sakrita ar NFT popularitātes virsotni. Visa 1000 bilžu sērija 20 minūšu laikā tika pārdota par 3,5 miljoniem dolāru, turklāt auga arī kriptovalūtu cena.

Par panākumu atslēgu Iļja uzskata savu atsaucīgo komunikāciju – viņš esot atbildējis uz pilnīgi visām vēstulēm, sarunājies ar visiem, kas viņu uzrunājuši. “Savā ziņā tā pat ir tāda eiforija – aug fanu klubs, sekotāji, interese no kolekcionāriem. Tas ir ļoti patīkami. Visi raksta, rodas jaunas idejas, jauni darbi.” Vēlāk viņš piereģistrējies arī trešajā platformā – Foundation. Pelnošākais mākslinieks tajā ir Edvards Snoudens, kura glezna Stay Free tika pārdota par 2,5 miljoniem dolāru, kas tolaik bija 2224 ETH, lai gan darba sākumcena bija tikai 2 ETH. Un otrais pelnošākais ir Iļja – viņš tur izvietojis 111 darbu, no kuriem kopumā ieguva nedaudz vairāk par diviem miljoniem eiro pēc tagadējā kursa, bet tobrīd tie bija 3,78 miljoni dolāru.

Bet ko tad darīt ar virtuālo naudu? Protams, to vajag pārvērst īstā naudā.

“Jau pašā sākumā, kad manā kontā parādījās ievērojama kriptovalūtu summa, es aizdomājos, kā to konvertēt eiro, lai varētu lietot. Tāpēc es piezvanīju uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID), paskaidroju visu situāciju, un viņi man pateica – reģistrējieties kā pašnodarbinātais, izvēlēties kodu mākslinieks. Kad nauda ienāks kontā, tad arī no tās summas maksāsiet nodokli,” stāsta Iļja, kurš tā arī izdarījis. Visu to pašu izrunājis arī ar banku – nekādas problēmas, viņaprāt, nebija gaidāmas. Iļja izmēģināja pārskaitīt 500 eiro, viss notika zibenīgi un gludi. “Es, protams, neskaitīju visu naudu uzreiz, jo tolaik vēl arī kriptovalūtu kurss auga, bija izdevīgi turēt.” Bet pienāca brīdis, kad tas bija jādara – gan tādēļ, ka kriptovalūtas principā ir riskanta padarīšana, gan tāpēc, ka Coinbase maciņā pārvedumiem ir limits – 250 tūkstoši dolāru dienā, gan tādēļ, ka par šo naudu var daudz ko izdarīt reālajā dzīvē.

Iļja pamēģināja pārskaitīt lielākas summas – vispirms 30 tūkstošus, kas ienāca ļoti ātri, tad 170 tūkstošus, kas kontā neparādījās. Banka bija ierosinājusi pārbaudi, un pēc visu dokumentu iesūtīšanas situācija atrisinājās. Vēlāk banka atkal bloķēja kontu, bet arī tad viss atrisinājās. Pagājušā gada vasarā Iļja ieskaitīja piecus miljonus dolāru pa 250 tūkstošiem dienā, bet rudenī – vēl 3,7 miljonus. Nekādu citu risku viņš nav saskatījis – maksimums, vēlreiz var paskaidrot, galu galā visa informācija par to, kad un par cik pārdoti Iļjas mākslas darbi, ir publiska. Taču kaut kas nogāja greizi.

“Tad man pēkšņi piezvanīja no iepriekšējās darba vietas un teica, ka zvanījuši no Valsts Drošības dienesta (VDD) un interesējušies par mani, jautājuši par NFT. Mani pārsteidza, ka zvanīja kādam citam, nevis man pašam,” saka Iļja. Viņš pats piezvanīja uz VDD un palūdza, lai ar viņu sazinās un nepieciešamības gadījumā uzaicina tikties. “Aizbraucu uz Barona ielu 99, divas stundas sarunājāmies, visu pastāstīju, viss bija labi, korekti un pieklājīgi. Uz beigām es vēl pasūdzējos, ka Latvijā nevar ziedot kriptovalūtas atšķirībā no ārvalstīm, līdz ar to ir daudz grūtāk atbalstīt labdarības organizācijas.”

Viņš ziedoja 100 tūkstošus eiro, no sava konta SEB bankā centram Paskaties, kur strādā viņa draudzene; šis centrs specializējas autiskā spektra traucējumu jomā. Laikā, kad pērn tika piedzīvots NFT vilnis, platforma Art Blocks ieviesa noteiktumu, ka māksliniekiem 25 % ir jāziedo labdarībai – jebkurai organizācijai, kas pieņem kriptovalūtas. Līdz 2021. gada beigām Art Blocks mākslinieki bija ziedojuši 48 miljonus dolāru, liecina Medium.com dati. Iļja pēc Alien Insects izlaiduma noziedoja vairāk nekā miljonu dolāru Processing Foundation – tā ir organizācija, kurai pateicoties viņš kļuva par ģeneratīvo mākslinieku. Processing Foundation organizē tiešsaistes kursus, dara visu, lai cilvēki apgūtu kodēšanu un tas palīdzētu radošos projektos.

“Es izgāju ārā priecīgs, ka visas pārbaudes galā, pat ar VDD parunāju. Aizbraucu uz Maļorku, noīrēju māju, lai saprastu, kas notiek, lai apdomātu savu dzīvi. Man vajadzēja izdomāt, kā mazāk strādāt, lai atkal neizdegtu, biju uz nervu sabrukuma robežas, strādāju 16 stundu dienā bez brīvdienām. Turklāt tik liela nauda arī rada stresu – par to gan maz runā. Man vajadzēja apdomāt, ko darīt tālāk un kā attīstīties mākslas virzienā,” saka Iļja.

Taču problēmas nebeidzās. Februāra vidū policija nobloķēja divus viņa kontus ar 7,15 miljoniem eiro. “Es paspēju divas reizes samaksāt ceturkšņa nodokļus par 870 tūkstošiem eiro, vairāk nekā divi miljoni man vēl jāsamaksā, bet es nevaru to izdarīt, jo konti ir arestēti,” viņš stāsta.

Kopš tā laika Iļjam māksla vairs nav prātā, viņš nesaprot, kāpēc tā notiek. Viņš ir diezgan emocionāls. “Pats galvenais – nav skaidrs, ko es ne tā izdarīju! Es izdarīju pilnīgi visu – piezvanīju iepriekš uz VID, piereģistrējos, ar banku visu sakārtoju… Es nezinu… Man ir absolūti legāli miljoni kontā, bet tagad būšu spiests atgriezties Latvijā un, piemēram, īrēt dzīvokli kaut kā nelegāli, jo man nav konta. Vai arī neatgriezties Latvijā un dzīvot, pelnīt, kļūt par nodokļu rezidentu citā valstī, kur nav šādu problēmu? Es tiešām nesaprotu… Tad pasakiet man to recepti!” sašutis un neizpratnē ir Iļja, kurš gan tik viegli padoties negrasās. Viņaprāt, šis jautājums varētu interesēt ģeneratīvās mākslas entuziastus arī plašākā pasaulē. “Tas ir precedents. Ja kaut kas tāds var notikt ES valstī, tad tas var notikt jebkur,” spriež Iļja, piebilstot, ka nav arī skaidrs, kādēļ lieta nonākusi Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē. “Es taču esmu viens! Kāda vēl organizētā noziedzība?” Iļja uzskata, ka nenāktu par sliktu, ja valsts tiktu skaidrībā un noformulētu noteikumus, likumus, kā rīkoties tādos gadījumos kā viņam. “Man ir visi dokumenti, visi apstiprinājumi. Taču policijas attieksme bija prettiesiska un necilvēcīga! Es trīs mēnešus vispār nezināju par savu statusu,” saka Iļja, piebilstot, ka ne viņam pašam, ne advokātam trīs mēnešus neizsniedza tiesas lēmumu par mantas un naudas arestu, līdz ar to nebija iespējas to pārsūdzēt. “Policija nekādu izmeklēšanu neveic – tā vienkārši ir mani apsūdzējusi, pateica: tavi ienākumi nav likumīgi, arestēja visu naudu un vienkārši sēž un gaida. Neviens tur neko neizmeklē, bet izmeklētāja, kura lietu iniciēja, aizgājusi no darba,” saka Iļja, piebilstot, ka trīs mēnešus ir apātijā. Ienākumus no pēdējā mākslas izlaiduma viņš ziedoja Ukrainai.

Policija savā lēmumā raksta, ka izmeklēšanas gaitā ir konstatētas dažādas pazīmes, kas norāda uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot sarežģītu darījumu shēmu. Tomēr uz Forbes jautājumiem, kādas ir šīs pazīmes, komentāri netika  sniegti, jo notiekot izmeklēšana. Tāpat nav zināms, vai policijas redzeslokā bieži nonāk cilvēki, kuri nodarbojas ar kriptovalūtām, un vai darbības ar kriptovalūtām policijas ieskatā uzreiz tiek vērtētas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Aptaujājām arī citus mums zināmus kriptovalūtu entuziastus, kā arī advokātus, kuru redzeslokā varētu būt līdzīgas lietas, taču visi kā viens atbildēja, ka nezina nevienu tik naivu cilvēku, kurš ticētu, ka uz kontu Latvijā var pārskaitīt naudu no kriptovalūtām, un tikt cauri sveikā. Šķiet, ka Iļja patiešām tāds varētu būt vienīgais un radīt jaunu precedentu. Spriežot pēc tā, ka viņam jau ir darīšana ar Cinkmani, process būs garš un interesants. Acīmredzot pār Iļju Borisovu arī nākusi apskaidrība: “Mēs esam vienīgā valsts pasaulē, kur māksliniekiem ir šādas problēmas. Problēma ir bandīti, kuri sēž policijā. Policija rīkojas, pārkāpjot likumu. Es jūtos, it kā atrastos Krievijā, nevis ES valstī.”

Pirmajā mēnesī tūkstoša xtz vietā es nopelnīju 2000, otrajā 10 000 XTZ, kas ir apmēram 40 tūkstoši eiro. Kurss visu laiku mainījās, bet bija skaidrs, ka pastāv neierobežotas peļņas iespējas.

“Es izdarīju pilnīgi visu — piezvanīju iepriekš uz VID, piereģistrējos, ar banku visu sakārtoju… Man ir absolūti legāli miljoni kontā, bet tagad būšu spiests atgriezties Latvijā un īrēt dzīvokli kaut kā nelegāli, jo man nav konta. Vai arī neatgriezties Latvijā.”

NFT mākslinieks Iļja Borisovs ir vīlies par Latvijas Valsts policijas rīcību un attieksmi – tas viņam liek justies kā Krievijā, nevis Eiropas Savienības valstī.

Alien DNA darbu sērijā pārdotas visas 512 darba versijas.

Planet Vtolmr. Pēdējo reizi pārdots pērn augustā platformā Foundation par 101 ETH jeb 115,5 tūkstošiem dolāru.

The Blocks of Art. Ar šīs sērijas darbiem Iļjam Borisovam izdevās piesaistīt ģeneratīvās mākslas platformas Artblocks.io īpašnieka uzmanību.