NA rosina liegt pašnodarbinātā statusu ārzemniekiem ar termiņuzturēšanās atļaujām un ilgtermiņa vīzām

Tas attiektos arī uz Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuru uzturēšanās tiesiskais pamats Latvijā ir termiņuzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza.

NA cer tādējādi mazināt nelegālās imigrācijas apjomus, tās pavadošās problēmas un visa veida riskus, ko tā nes sabiedrībai un valstij kopumā.

Politiskais spēks skaidro, ka pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaudzis ārzemnieku skaits, kuri kā ierašanās Latvijā mērķi norāda studijas un saņem ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, kas dod viņiem tiesības uz nodarbinātību.

Imigrācijas likums paredz ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām, tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā vai 40 stundām nedēļā studiju brīvlaika periodā pie jebkura darba devēja. Ārzemnieks, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais pilna laika maģistra vai doktora studiju programmā, ja šajā laikā nav studiju pārtraukuma, atbilstoši Imigrācijas likuma 9. panta piektās daļas 25.punktā noteiktajam, saņem tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem.

NA ieskatā, minētās Imigrācijas likuma normas attiecībā uz tiesībām strādāt ļoti bieži tiek izmantotas ļaunprātīgi.

«Tā, piemēram, daudzi ārzemnieki ierodas Latvijā kā potenciālie studenti, tomēr studijas neuzsāk, vai arī tās atstāj dažādu iemeslu dēļ un uzsāk darba gaitas, pārkāpjot Imigrācijas likumā noteikto. Publiski sociālajos tīklos nereti personas dalās ar savu pieredzi šajā ziņā, atklāti stāstot par studiju mērķa izmantošanu darba iespēju iegūšanai Latvijā,» pauž partijā.

NA klāsta, ka aktīvi tiekot izmantots pašnodarbinātā statuss, kas patlaban neprasa oficiālu un precīzu darba laika uzskaiti, kā arī netiek kontrolēts. Tādējādi tiekot apieti Imigrācijas likumā noteiktie nodarbinātības laika ierobežojumi.

Papildus NA norāda, ka tiekot fiksēti arī identitātes zādzību gadījumi, piemēram, kad personas izīrē savus «Wolt» vai «Bolt» kurjeru kontus trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav uzturēšanās atļauju.

Tāpat NA uzskata, ka pastāv problēmas ar valsts valodas pārzināšanu. NA atzīmē, ka Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 23. marta sēdē SIA «Bolt Services LV» un SIA «Wolt Latvija» pārstāvji faktu, ka valsts valodu zināšanas kurjeriem nav būtiski nepieciešamas, pamatoja ar bezkontakta piegādes specifiku.

Tomēr, pēc NA domām, šis viedoklis nav uzskatāms par argumentu sadarbībai ar personām, kuras valsts valodu nepārzin. Kā skaidro partijā, kurjers piegādes veic pilsētvidē, kur notiek aktīva saskarsme ar apkārtējiem cilvēkiem, piegādes procesā var notikt un notiek dažādas situācijas, kas rada riskus gan apkārtējo drošībai, gan pašiem kurjeriem, un tam valsts valodas prasmes ir būtiski nepieciešamas.

Papildus tam NA bažas raisa tehniskās drošības jautājumi, piemēram, pārtikas piegādes ar automašīnām bez derīgām tehniskajām apskatēm, kurjeru autovadītāju prasmes, ceļu satiksmes noteikumu pārzināšana, kā arī iespējamie nodokļu maksāšanas pārkāpumi.

«Tādējādi, pretēji likumdevēja sākotnējam mērķim, kas (..) bijusi prioritātes piešķiršana studijām, nevis pilna laika darbam, veidojas pelēkā zona nodarbinātības sfērā, tiek radīti labvēlīgi apstākļi dažāda veida noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumam, kā arī tieši un pēc būtības tiek veicināta nelegālā imigrācija, kas ir tiešs drauds Latvijas valsts nacionālajai drošībai, apdraudējums jau tā trauslajai demogrāfiskajai situācijai valsts pamatnācijas saglabāšanas un ataudzes procesā,» pausts priekšlikumu pamatojumā.

Tāpat, NA ieskatā, radusies situācija ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā sākotnējo mērķi izveidot labvēlīgus apstākļus trešo valstu valstspiederīgo studentu nodarbinātībai dalībvalstīs, nodrošinot papildus ienākumu iespējas, maksimāli neietekmējot šo studentu ierašanās pamatmērķi — studijas attiecīgajā dalībvalstī.

«Diemžēl, laika gaitā šīs dotās iespējas praksē ir transformējušās kā oficiāls nelegālās imigrācijas koridors ar visām pavadošajām blaknēm un riskiem,» uzskata NA.

Ņemot vērā minēto, NA uzskata, ka jāsagatavo ziņojums Eiropas Komisijai par nepieciešamību veikt grozījumus minētajā direktīvā attiecībā uz studentu saimniecisko darbību dalībvalstu darba tirgū.