NA prasa izglītības ministrei skaidrojumu par tālmācības būtisku ierobežošanu

«Tā vietā, lai uzlabotu tālmācības kvalitāti, ministrija ir izvēlējusies atņemt vecākiem tiesības izvēlēties savam bērnam piemērotāko izglītības apguves formu. Bērni, kuri ir cietuši esošās izglītības sistēmas dēļ un līdz šim bija raduši glābiņu tālmācībā, tagad būs spiesti atgriezties vidē, no kuras vēlējās tikt prom,» norāda Saeimas deputāts Jānis Grasbergs (NA).

NA uzsver, ka šāds ierobežojums skar ģimeņu izvēles iespējas un bērnu tiesības uz izglītību, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 112. pantā. Deputāti vērš uzmanību uz to, ka tālmācība bieži vien ir piemērotākā izglītības forma bērniem ar veselības problēmām, īpašām vajadzībām vai dzīvesvietu ārvalstīs. Tāpat zināms, ka daļa bērnu izvēlas tālmācību, jo klātienē saskārušies ar mobingu vai citām negatīvām pieredzēm.

Pieprasījumā ministrei NA aicina skaidrot, uz kādiem datiem balstās priekšlikums liegt iespēju iegūt izglītību tālmācībā šajā klašu grupā, kā arī kāda ietekme uz bērniem un ģimenēm tiek prognozēta — vai ir izvērtētas iespējamās sociālās un finansiālās sekas.

NA norāda, ka, ņemot vērā mūsdienu sabiedrības mobilitāti, attālinātās izglītības forma ir kļuvusi par neatņemamu izglītības vides daļu, kas daudzviet Eiropā tiek attīstīta, nevis ierobežota. Partija aicina IZM skaidrot, kādi ir konkrētie iemesli šāda lēmuma virzīšanai un vai ir saņemts sabiedrības atbalsts šīm izmaiņām.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā visiem skolēniem vislabāk būtu mācīties klātienē skolās.

Ministrijas ieskatā mācības klātienē nodrošina skolēniem iespēju socializēties, saņemt tūlītēju pedagogu un atbalsta personāla palīdzību, mācību līdzekļus. Tiesa, patlaban IZM nav nodrošinājusi vairākus priekšnosacījumus, lai visās skolās būtu pietiekams skolotāju un atbalsta personāla skaits, ir grūtības arī ar mācību līdzekļu nodrošinājumu. Niedres-Latheres ieskatā mācības būtu jānodrošina no bērna labāko vajadzību interesēm, tālmācības izvēloties vien atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tāpat vēstīts, patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.

2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā — par aptuveni 3000 skolēniem.

Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā — 11,3 miljoni eiro.

Tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.