NA jaunajā valdībā būtu gatava strādāt arī cita politiskā spēka vadībā

Viņa akcentēja, ka tikšanās laikā pārrunāti gan tuvākie darbi, gan paredzētais laika ietvars valdības veidošanas procesā.

Kā uzsvēra politiķe, vienas no galvenajām prioritātēm ir iekšējā un ārējā drošība, tostarp pretgaisa aizsardzības stiprināšana, lai iedzīvotāji justos droši un tiktu savlaicīgi informēti. Tāpat esot jāsāk gatavošanās valsts budžetam, skaidri izvērtējot gan valsts iespējas, gan vajadzības.

Indriksone arī akcentēja nepieciešamību mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt lēmumu pieņemšanu, lai nekavētu uzņēmējdarbības attīstību un nezaudētu potenciālos investorus kaimiņvalstu labā. Vienlaikus tikšanās laikā pārrunāta vēlēšanu drošība, kas, pēc viņas teiktā, ir būtiska, lai nodrošinātu uzticamu un drošu vēlēšanu procesu.

Savukārt NA Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot rīcībspējīgu valdību, kas spētu īstenot minētās prioritātes. Viņš norādīja uz potenciālo koalīcijas modeli, kurā «Jaunā vienotība» (JV) nebūtu vadošā partija.

Indriksone atzīmēja, ka politiskais spēks ir gatavs sadarboties gan vienas, gan citas partijas vadībā, ja vien tiek īstenoti valstij svarīgi uzdevumi. Viņa piebilda, ka gala lēmums par to, kam uzticēt valdības vadīšanu, ir Valsts prezidenta ziņā.

Dzintars pauda piesardzīgu optimismu par sadarbības iespējām ar potenciālajiem partneriem, norādot, ka arī citām partijām neesot kategorisku uzstādījumu vadīt valdību. «Ir jāspēj nolikt domstarpības malā,» viņš sacīja.

Indriksone piebilda, ka konkrēti ministru kandidāti pagaidām nav apspriesti, tomēr būtiska būšot kandidātu reputācija. Tā viņa komentēja arī iespējamo atsevišķu politiķu iesaisti valdības veidošanas procesā.

Savukārt Dzintars kritiski vērtēja līdzšinējo situāciju, norādot, ka JV rīcība, gāžot savu valdību, neveicina sabiedrības uzticēšanos valsts varai.

Jau ziņots, ka Rinkēvičs piektdien Rīgas pilī sācis politiskās konsultācijas ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem par turpmāko rīcību valdības krīzes apstākļos.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).

Iepriekš «Progresīvie» aicināja prezidentu uzsākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, uzskatot, ka valdība ir zaudējusi rīcībspēju. Konflikti koalīcijā saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju saistībā ar dronu incidentiem Latgalē.

Pašlaik iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmušās NA, Zaļo un zemnieku savienība un «Apvienotais saraksts», apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp «Jauno vienotību».