Politiķe norādīja, ka vienošanās par 20. sankciju pakotnes apstiprināšanu pēc ilgas kavēšanās un Ungārijas iebildumiem apliecina, ka ES sarežģītos apstākļos var vienoties, tomēr Mūrniece gribētu, lai sankcijas būtu daudz stingrākas.
«Mēs jau vienmēr gribam, lai katra nākamā sankciju pakete būtu kā nagla Krievijas ekonomikas zārkā. Diemžēl redzam, ka tā nenotiek,» sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja.
Pēc politiķes paustā, Krievijas ekonomika spēj funkcionēt kara apstākļos uz vienkāršo cilvēku rēķina, samazinot izdevumus sociālajai jomai, izglītībai un veselības aprūpei. Viņasprāt, masu protesti Krievijā ir maz ticami, tādēļ ES jāturpina graut Krievijas kara finansējumu, īpaši vēršoties pret naftas un gāzes eksportu un ēnu flotes kuģiem.
Jautājumā par ES ārpolitikas lēmumu pieņemšanas kārtību Mūrniece pauda Nacionālās apvienības nostāju pret pāreju uz kvalificētu balsu vairākumu un uzsvēra, ka vienprātības princips aizsargā mazāku dalībvalstu intereses. Viņa atsaucās uz gadījumiem, kad Latvijai nācies aizstāvēties pret Krievijas propagandu par it kā cilvēktiesību pārkāpumiem.
Jau rakstīts, ka 23. aprīlī ES apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju kārtu Krievijai.
Finansējums ir paredzēts, lai segtu Ukrainas steidzamākās ekonomiskās un militārās vajadzības un ļautu valstij turpināt cīņu pret Krieviju. Aizdevums Ukrainai bija iestrēdzis strīdā starp Kijivu un Budapeštu par apturētajām Krievijas naftas piegādēm Ungārijai un Slovākijai pa naftas vadu «Družba».
Līdzšinējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu «Družba». Kijiva noraidīja Orbāna kritiku, norādot, ka cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.
20. sankciju pakete ietver 120 punktus un ir lielākais pasākumu kopums pēdējo divu gadu laikā. «Tās ir stingras, daudzslāņainas ekonomiskās sankcijas, kas vērstas pret galvenajām nozarēm, kuras veicina Krievijas agresijas karu pret Ukrainu,» teikts Eiropadomes paziņojumā. Tajā norādīts, ka ES ir iecerējusi pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai tā pārtrauktu karadarbību un sāktu jēgpilnas sarunas, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru.
Sankciju pakete ietver pamatu turpmākam aizliegumam transportēt pa jūru Krievijas jēlnaftu un naftas produktus. Sankcijas piemērotas arī 46 Krievijas «ēnu flotes» kuģiem, kuru kopskaits ES «melnajā sarakstā» jau sasniedzis 632.
Sankciju laikā aizliegti darījumi ar divām Krievijas ostām Murmanskā un Tuapsē, kā arī ar Karimunas ostas naftas termināli Indonēzijā, kas tiek izmantots, lai apietu naftas cenu ierobežojumus, paziņoja Eiropadome.
ES pilsoņiem, uzņēmumiem un iestādēm arī aizliegts veikt darījumus ar 20 Krievijas bankām, kā arī ES aizliegtas Krievijā izveidotas platformas, kas ļauj pārskaitīt un apmainīties ar kriptoaktīviem.
«Melnajā sarakstā» iekļautas vēl 60 organizācijas, kam piemēroti stingri eksporta ierobežojumi attiecībā uz precēm, kas veicina Krievijas aizsardzības nozares tehnoloģisko attīstību. Dažas no tām darbojas trešās valstīs, tostarp Ķīnā, Turcijā un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE).
«20. sankciju pakete vēl vairāk ierobežo Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, iekļaujot sankciju sarakstā 58 uzņēmumus un ar tiem saistītas personas,» norādīja Eiropadome. Runa ir par uzņēmumiem, kas ražo militāros produktus, piemēram, dronus.
Saskaņā ar jaunajām ES sankcijām ES uzņēmumiem būs arī aizliegts remontēt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas cietušas no Ukrainas uzbrukumiem. Papildu ierobežojumi noteikti arī Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportam.
Sankcijas ietver turpmākus tirdzniecības ierobežojumus, kuru mērķis ir samazināt Krievijas ieņēmumus līdz pat 570 miljoniem eiro gadā, tostarp ES aizliegumus importēt metālus, ķīmiskās vielas un izejvielas.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.